Gada jubileja

Pirms gada – 2014. gada 31. maijā – mūsu ģimenes mājas lapā www.zirnis.lv ieripoja pirmais zirnis. Domāju, ka gads bijis ražīgs, jo zirņu kaudze nemitīgi papildinājusies. Šobrīd tajā ir 564 raksti un 2495 zīmējumi un fotogrāfijas.

Gardākā zivs

Manuprāt, neviena zivs pēc garšas nespēj līdzināties ceptam asarītim. To sapratu jau bērnībā, kad slepus visiem vecvecmātes ceptajiem asarīšiem biju nolauzusi un apēdusi kraukšķīgās astītes un spuras. Tāpat arī šodien – vīrs uzcepa savu nelielo lomu, bet es to ātri vien notiesāju.

Pirmā skolēnu vasaras brīvlaika diena

Ja neņem vērā sestdienu un svētdienu, tad šodien ir pirmā oficiālā skolēnu vasaras brīvlaika diena. Vēlējāmies ar dēlu to nosvinēt Jūrmalas Līvu Akvaparkā, taču izrādījās, ka vasaras sezona, kad akvaparks vaļā katru dienu, te sākas nevis no 1., bet no 2. jūnija. Tā kā šodien ir “nevasaras sezonas” pirmdiena, tad akvaparks slēgts. Aizgājām līdz jūrai. Pirmo reizi šajā gadā basām kājām pastaigājām pa sasilušajām smiltīm. Dēls pat iebrida jūrā. Tādu drosminieku nebija daudz.

Savukārt sešpadsmitgadīgā meita savā pirmajā brīvlaika dienā uzsāka vasaras darbu veikalā. Lai arī darbs nav grūts, pēc 7-ām nostrādātajām stundām viņa pārnāca mājās piekususi un uzreiz aizgāja pagulēt. Esmu priecīga, ka viņa vienu vasaras mēnesi pavadīs strādājot, nevis slaistoties apkārt. Paspēs vēl atpūsties jūlijā un augustā. Ļoti ceru, ka šī vasara viņai liks pārdomāt naudas vērtību. Vecāku iedoto naudu ir viegli iztērēt. Kā būs ar pašas nopelnīto?

Eksāmena vadītāja palīgs

9. klases skolēniem eksāmens matemātikā. Man uzticēts eksāmena vadītājas palīga amats, ko skolotāji smejoties sauc par čurinātāju. Uzdevums pavisam vienkāršs – sēdi aiz durvīm un gaidi, kad no telpas nāks laukā skolēns, kurš jāpavada līdz tualetei. Lai īsinātu laiku, no mājām paņēmu klēpja datoru. Biju ieplānojusi, ka parakstīšu materiālu zirnim. Diemžēl līdz datoram netiku. Vairāk laika pavadīju pie tualetes nekā pie sava galdiņa. Nav jau brīnums – lielākā daļa skolēnu uz eksāmenu līdzi paņēmuši ūdens pudeli. Padomijas laikā, kad eksāmenu kārtojām mēs, uz galda nekādi dzērieni atrasties nevarēja.

Pirms dažiem gadiem biju manāmi pārsteigta, jo viena meitene uz eksāmena telpu līdzi bija paņēmusi ne tikai ūdens pudeli, bet arī šokolādi uztraukuma mazināšanai. Protams, ka es iebildu, jo eksāmenu nevar pārvērst par kafejnīcu. Taču laiki mainās, un ko var zināt, – varbūt pēc dažiem gadu desmitiem eksāmeni noritēs kafejnīcās, jo jaunieši vairs nemācēs 2 stundas paciesties neēduši un nedzēruši.

Jūnijpuķītes

Beidzot mežā jūtama maijpuķīšu smarža. Nedaudz gan par vēlu, tāpēc šogad tās nāksies pārdēvēt par jūnijpuķītēm.

Slinkumdiena

Jau ļoti ilgu laiku nebiju palikusi mājās viena pati. Beidzot radās iespēja vairākas stundas izbaudīt klusumu un bezrūpīgu laiskošanos. Nekāda bērnu aptekalēšana, ēst gatavošana, veļas gludināšana un telpu uzkopšana. 

Lūdzu, parunā ar mani!

Skatoties pa logu, uzmanību piesaistīja jauns vīrietis, kurš pastaigājās kopā ar savu 1,5 – 2 gadus veco meitiņu. Protams, ka tas ir apsveicami, bet viena lieta mani tomēr apbēdināja, proti - viņam uz ausīm bija uzliktas austiņas. Iespējams, ka vīrietis klausījās mūziku. Bet tai pat laikā viņam līdzās atradās cilvēkbērns, ar kuru jārunā pat tad, kad mazais vēl nemaz nemāk uzdot pirmos jautājumus…

Pēc redzētā aizdomājos, ka mēs (sabiedrība) aizvien vairāk laika, ko varētu pavadīt sarunās un attiecību veidošanā ar sev tuvajiem cilvēkiem, aizvietojam viņus ar informācijas tehnoloģijām, tas ir, ar datoriem un mobilajiem telefoniem. Diemžēl šīs tehnoloģijas ikdienā mums ne tikai palīdz, bet mūs arī notrulina.

GLOBĀLAIS TĪMEKLIS. Pateicoties internetam, cilvēkam nav vajadzības pārblīvēt atmiņu, piepūlēt prātu un attīstīt radošumu, jo visa nepieciešamā informācija jebkurā mirklī sameklējama googlē. Tīmeklis, gluži kā astoņkājis ar saviem taustekļiem apvijas mums apkārt un nelaiž vaļā. Un mēs bieži vien labprātīgi ļaujamies nonākt viņa varā, pavadot pie datora bezjēdzīgi daudz laika. Lūdzu, parunā ar mani, nevis ar datoru!

MOBILĀS SAZIŅAS. Pagājušajā vasarā uz vienu pasākumu ar mašīnu vedu meitu un trīs viņas draugus. Brauciena laikā man līdzās sēdošā meitene caur whatsapp sarakstījās ar aizmugurē(!) sēdošo puisi... Pēc kāda laika whatsapp sērga pārņēma arī manu meitu. Vairākus mēnešus telefons no rokām netika izlaists līdz pat mirklim, kamēr gāja gulēt. Ar meitu nebija iespējams pat runāt par ikdienas lietām, jo sarakstes procesā, kamēr tika spaidītas telefona podziņas, viņa apkārt notiekošo nedzirdēja. Par ģimeni svarīgāki bija kļuvuši sarakstes draugi. Bija sajūta, ka meita fiziski atrodas mums līdzās, bet domās – pavisam citur. Lūdzu, parunā ar mani, nevis ar telefonu!

DATORSPĒLES. Savukārt dēls, tāpat kā viņa vienaudži, pārņemts ar datorspēlēm. Visas domas un sarunas grozās tikai ap un par tām. Lai arī dienas režīms mācību laikā bija diezgan noslogots (skola, mūzikas skola, peldēšana, cīņas sports, matemātikas kursi), viņš tik un tā pamanījās dienā vienu vai divas stundas pavadīt pie datora. Zinu, ka citi dēla draugi datorspēles spēlē krietni vien ilgāku laiku, tāpēc nav nekāds brīnums, ka pagalmi bieži vien ir tukši. 

Kur visi palikuši? Lūdzu, parunājiet ar mani!

Ak, manas kājas!

Beidzot saulei parādīju savas pienbaltās kājas. Uzvilku basenes un jau pirmajā dienā uzberzu tulznu.

Urā! Sākusies vasara!

Kad īsti sākas vasara? Vienam - ar pirmo peldi maija mēnesī, otram –  ar pirmo skolēnu brīvlaika dienu, trešam – ar baznīcas dievkalpojumu Vasaras svētkos. Bet mūsu ģimenei vasara sākas ar Etnogrāfiskā muzeja apmeklējumu jūnija pirmās nedēļas nogalē. Gadu gaitā esam sapratuši, ka uz amatnieku gadatirgu braucam ne tik daudz iepirkties, kā izjust latvisko auru. Ir bijušas reizes, kad pēc tirgus apmeklējuma nosolāmies, ka kādu gadiņu nebrauksim, bet līdzko pienāk nākamais gads – visi solījumi aizlido vējā. 

Nospiest vai nenospiest - tāds ir jautājums

Vakarpusē uz gājēju celiņa ieraudzīju apmēram 3 - 4 cm garu (!) melnu vaboli. Lai kāds neuzkāptu virsū, mēģināju to pārvietot uz zālāju. Garām gāja vīrietis un, ieraudzījis mani darbojamies ap vaboli, noteica: “To vajag nospiest!” Par šādiem vārdiem biju pārsteigta. Nesaprotu, kāpēc uzreiz tik nežēlīgi? Ar ko tad vabole viņam traucēja? Vēlāk pārdomāju šo situāciju un vilku paralēles ar mūsu sabiedrības attieksmi vienam pret otru, proti, – no tā, kurš izraisa nepatiku un neziņu, ir ātrāk jāatbrīvojas…

Vakarā internetā sameklēju informāciju, ka tā ir Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus), kas ir lielākā (līdz 4 cm) Latvijas skrejvabole. Aktīva galvenokārt naktī, bet dienā tā lielākoties slēpjas augsnē, zem akmeņiem, koku kritalām, vecām lapām u.c. Pārvietojas ejot vai skrienot. Pārtiek no sliekām, kukaiņiem un to kāpuriem. Īpaša delikatese tai ir gliemeži. Reizēm uzbrūk pat pelēm un ķirzakām. Lielā skrejvabole iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.