Rudens krāsas

Braucām uz Latgales laukiem. Kaut arī šodien apmācies, tik un tā Latvijā jūtams zelta rudens. Tikai salīdzinot ar Vidzemi, Latgalē koki plikāki.

Jaunjelgava. Skats pāri Daugavai.

Mana mīļākā skatu vieta ceļa posmā starp Pļaviņu HES un Seci.

Siena ķīpas  - klajā lauka dekors.

Ziemas laiks

Naktī pārgriezām pulksteni par vienu stundu atpakaļ. Tagad diena šķiet tik īsa. Jau 17.30 ir tumšs kā naktī. Ienīstu šo pulksteņa grozīšanu, jo atkal tiks izjaukts bioloģiskais ritms. 

Vēja rotaļas

Vējš ar mani dzina jokus. Es grābu lapas, bet nebēdnis tās no kaudzes pūta projām.

Neredzamība tumsā

Vakar uz autoceļa tika notriekti 12 bērni, kas ar riteņiem devās treniņbraucienā uz Siguldu. Visu dienu par viņiem pārdzīvoju.

Atzīšos, ka es kā šoferis vienmēr ar bažām noraugos uz riteņbraucējiem, kuri pārvietojas pa lielo šoseju. Šodien pat tumsā braucu pa neapdzīvotu teritoriju uz 80 km stundā ar ieslēgtām tuvajām gaismām, jo pretī brauca mašīna. Kad pabraucām viena otrai garām, ieslēdzu tālās gaismas, un tikai tad pamanīju, ka dažus desmitus metru attālumā man priekšā brauca riteņbraucējs. Viņa atstarojošā veste saplūda ar atstarojošo stabu gaismiņām, kas no abām pusēm ietvēra līkumoto lielceļu, tāpēc riteņbraucējs bija slikti pamanāms. Protams, ka lampiņa ritenim nebija.

Savukārt, braucot pa Latgales lauku miestu, tumsā pretējā ielas pusē redzēju lielu, kustīgu ēnu. Piebremzēju, jo nesaprotu, kas tas ir. Izrādās - zirga pajūgs. Loģiski, ka zirgam pie pieres un pie pakaļas lampas nepieskrūvēsi, bet kaut kādu lukturi saimnieks varēja rokās turēt vai arī uzvilkt atstarojošo vesti.

Vienā ceļa posmā tumsai cauri lauzās vientuļa, kustīga gaismiņa. Piebraucu tuvāk – stāv ceļa malā veca sieva un, lai viņu pamanītu, spīdina man virsū luktura gaismu. Vismaz tā, ja nav atstarotāja.

Lūk, ko es piedzīvoju 4-u stundu ilgajā braucienā pa tumsu. Priecājos, ka dzīvnieks neizskrēja uz ceļa.

Pirmā palīdzība

Brīvlaikā, kamēr skolēni atpūšas, skolotāji cītīgi mācās. Apmeklēju lekciju “Pirmās palīdzības sniegšana”. Izrādās, ka šajā jomā laika gaitā šis tas mainījies. Agrāk tika mācīts cits elpināšanas ritms. Arī šinas un žņauga likšana šobrīd pie pirmās palīdzības sniegšanas vairs netiek praktizēta.

Pieteicos elpināt lelli Anniņu. No malas izskatījās vienkārši, taču, ķeroties klāt viņas atdzīvināšanas procesam, iestājās uztraukuma bremze un secības gaita misējās. Tas ir tikai mācību process, bet realitātē (Tpu! Tpu! Tpu!) uztraukums būtu vēl trakāks.

Kultūras mantojums

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, kas izvietojies tajā pašā ēkā (Rīgā, Alberta ielā 12), kur Jūgendstila muzejs, notika Latvijas novadu vizuālās mākslas metodisko apvienību vadītāju seminārs. Muzejs izkārtojies 4. stāva dzīvoklī, kurā dažus gadus mitinājies Janis Rozentāls ar ģimeni un Rūdolfs Blaumanis. Atzīšos, ka salīdzinot ar grezni iekārtoto Jūgendstila muzeju ēkas 2. stāvā, te izskatās, ka telpas tikai nesen pametuši komunālā dzīvokļa iemītnieki. Muzeja darbiniece taisnojās, ka lielākā daļa J. Rozentāla darbu šobrīd atrodas restaurācijā, jo nākamajā gadā, kad viņam svinēs 150 gadu jubileju, tie tiks izlikti Latvijas Nacionālā muzeja izstādē. Vai tiešām valsts jau laicīgi nevarēja atvēlēt līdzekļus J. Rozentāla muzeja novešanai līdz tādai stadijai, ka mākslinieka jubilejas gadā to nav kauns rādīt pilsētas viesiem? Galu galā viņš Latvijas vēsturē tiek vērtēts kā viena no centrālajām 19. un 20. gadsimtu mijas perioda mākslas personībām.

Matu laka 18+

Meita nopirka matu laku. Nebiju tādu iepriekš redzējusi, tāpēc palasīju uz flakoniņa uzdrukāto tekstu. Manu uzmanību piesaistīja tas, ka katrā no trijiem teikumiem pieminēts vārds seksīgs. “Esi neatvairāmi seksīga ar got2b volumania laku lielam matu apjomam. Šī apjomu piešķirošā matu laka sniedz vajadzīgo pacēlumu (*) seksīgi kupliem matiem! Kā kļūt seksīgai: īpaši apjomīgam matu stilam turi flakoniņu 30 cm attālumā no galvas un izsmidzini īsiem pūtieniem.”

Lūk, kā! Tagad zināšu, ka sieviešu seksīgums atkarīgs no pareizās matu lakas izvēles.

* Šajā vietā meita sāka ķiķināt.

Auduma apdruka

Uz skolu atbrauca mākslinieces no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, lai skolotājiem novadītu radošo darbnīcu par sietspiedi un citiem auduma apdrukas veidiem.

Helovīnu vakars

Manuprāt, Latvijā bērni iecienījuši amerikāņu Helovīnu svētkus ne jau domājot par kaut kādiem visu svētajiem, bet gan tādēļ, ka 31. oktobris ir vienīgā diena gadā, kad oficiāli var ietērpties maskās un tādā paskatā, mulsinot garāmgājējus, staigāt pa naksnīgajām ielām.

Kad satumsa, dēls aizgāja pie draugiem sagatavot Helovīnu maskas. Meita ar draudzeni izrotāja mūsu viesistabu, sagatavoja svētku galdu un arī pārģērbās. Pēc tam puiši atnāca ciemos pabiedēt meitenes. Līdz pat vēlai naktij māja bija pilna ar jautrību un smiekliem. Ja jau šie svētki bērniem sagādā tādu prieku, lai viņi tos svin.