Sajūtas mežā

Pastaigājos pa mežu un sailgojos pēc meža vasarā, jo tad te jūtama dzīvība, smarža un pavisam citāda gaisotne. Gribu vasaru!

Bloga mērījumi

2014. gada 31. oktobrī mana mājas lapa kļuva pieejama interneta lietotājiem. Pirmajā mēnesī to apmeklēja 20 cilvēki, bet otrajā –  vairāk kā simts. Šī gada oktobra beigās mājas lapu pieteicu blogu topam, ko divas reizes gadā – novembrī un aprīlī - veic interneta izpētes uzņēmums Gemius. Uzstādīju mērķi novembra mēnesī sasniegt 600 lietotāju skaitu. Šodien mērījumi noslēdzās. Man par prieku izvirzītais mērķis ir krietni vien pārsniegts, jo novembra mēnesī mājas lapu skatījās 810 lietotāji. Tas priekš manis ir rekordliels skaits.

Mājsaimnieces diena

Pa dienu spīdēja spoža saulīte, tomēr no mājas mani izvilināt tā nespēja. Savā brīvdienā biju aizņemta ar tipiskākajiem mājsaimnieces darbiem: sakopu dzīvokli, gatavoju ēst un gludināju veļu. Vārdu sakot, - nekā interesanta.

Atbildības sajūta

Līdz ar agrāku tumsas iestāšanos, man nākuši klāt papildus pienākumi. Lai būtu mierīga sirds par bērnu nokļūšanu uz dažādām nodarbībām, katru vakaru viņus nākas ar mašīnu pa vairākiem lāgiem šurpu turpu izvadāt. Piemēram, šodien mans šofera pienākums sākās uzreiz pēc darba skolā un beidzās precīzi pulksten 20.00. Protams, ka starp vadāšanas reizēm bija laiciņš, kuru pavadīju mājās, bet pa tām 15-20 minūtēm nav iespējams pat kārtīgi paēst.

Vairāki teikuši, ka es ļoti daudz sava laika veltu bērniem, bet es savādāk nemāku dzīvot, jo uzskatu, ka esmu atbildīga par viņiem vismaz līdz laikam, kamēr kļūs pilngadīgi. Šī iemesla dēļ darba dienu vakaros nevaru apmeklēt skaistumkopšanas salonus vai izklaides pasākumus, kā arī nevaru mācību gada laikā ceļot. 

Rūpju nasta

Jūtos kā robots, kuram ieprogrammēts izpildīt tikai noteiktus pienākumus. Pēdējās nedēļas un droši vien vēl pāris nākamos mēnešus ikdienas rūpes par mājiniekiem atņems gandrīz visu manu brīvo laiku. Tas ir nomācoši, jo nerealizētās idejas buksējas un nepadarītie darbi krājas arvien lielākā kaudzē.

Semestra vērtējumi

Nākamās nedēļas piektdienā apmeklēšu skolotāju kursus, tāpēc šodien vairākām klasēm novadīju pēdējo vizuālās mākslas stundu, bet pēc tam izliku semestra vērtējumus. Pirmo reizi tik ātri – decembra pašā sākumā!

Tumsas valstībā

Kad pulksten 8.20 izgāju no mājas, lai dotos uz Rīgu, bija gaišāks nekā pulksten 15.20, kad braucu atpakaļ no Rīgas. Pagāja tikai nieka 7-as stundas! Mazāk nekā trešā diennakts daļa. Žēl, ka visgaišāko sestdienas laiku man nācās pavadīt telpās un pie tam vēl mācoties.

Dziesmas varā

Nesen dzirdēju, ka veikta aptauja, noskaidrojot, kurā vietā cilvēks vienatnē visbiežāk dzied. Domāju, ka vinnēs vannas istaba, taču izrādās, ka mašīna. Arī es, kad viena pati braucu mašīnā, klausos radio un dziedu līdzi. Tas ir vienmēr! Arī šodien. Tikai balss ar katru gadu tāda čerkstošāka un augstās notis vairs negrib ņemt kā jaunībā.

Gardais pārsteigums

Vakarpusē zvilnēju dīvānā un skatījos filmu. Bija slinkums iet uz virtuvi pakaļ tējai un cepumiem, tāpēc palūdzu, lai tos atnes vīrs. Lūk, kā viņš mani pārsteidza!