Grāmatas varā (1)

Vairāk kā nedēļu atliku savas grāmatas rediģēšanu, jo sapratu, ka darbs būs līdz ausīm. Nekad agrāk nebiju atļāvusies no izdevniecības saņemto materiālu neapskatīt tik ilgu laiku. Sevi mierināju ar domu, ka makets izdevniecībā nogulējis ilgāk kā 2 gadus, tāpēc manas 10–15 dienas neko daudz neizmainīs.


Rudens burvība

Šonedēļ jau trešo reizi mēroju garo distanču maratonu - 205 km uz Latgales laukiem un 205 km atpakaļ.

Ja braucot uz Igauniju priecājos par sniegbalto apkārtni, tad šodien jūsmoju par Latvijas rīta sauli, kuras staru kūļi spraucās cauri koku slapjajiem zariem, liekot iemirdzēties rasas pilieniem.

 

Laulības gredzens

Vīramāte neizpratnē jautāja dēlam (manam vīram), kāpēc es laulības gredzenu nēsāju uz kreisās nevis labās rokas zeltneša. Vīrs pateica, ka taisos šķirties. Vīramāte sabijās, jo nesaprata, ka tas ir joks.

Jau no laika gala laulības gredzena nēsāšanas “noteikumiem” neesmu piegriezusi vērību. Pirmos 15 gadus uzskatīju to kā traucēkli, tāpēc uz pirksta liku tikai tad, kad devos ārpus mājas. Pārējo laiku gredzens nogulēja uz spoguļa plauktiņa. Tikai pēdējos 7 gadus laulības gredzenu nēsāju patstāvīgi. Pie tam, pretēji sabiedrības uzskatiem, - uz kreisās rokas, jo atrodoties uz labās rokas, tas traucēja veikt ikdienas darbus.

Starpcitu, vīrs savu laulības gredzenu vēl joprojām (22 gadus), pārnākot mājās, gluži kā āra drēbes novelk nost un noliek uz plauktiņa.


Grāmatas varā (2)

Griezu, līmēju, laboju teksta kļūdas. Atkal griezu. Atkal līmēju. Atteicos pat iziet pastaigāties. Ar grāmatas maketu noņēmos jau otro dienu, bet pieveicu tikai ¼ daļu. Ak, šausmas, cik vēl daudz!


31. oktobris, pirmdiena

01.11.2016.

Grāmatas varā (3)

No agra rīta līdz vēlam vakaram nosēdēju uz viesistabas dīvāna (mana darba vieta), labojot maketu. Sapratu, ka šonedēļ to nevarēšu nodot. Pa visu dienu spēju pieveikt tikai pusi grāmatas.

Vai ir vēl kāds darbs, kur par paveikto maksā pēc vairākiem gadiem? Grāmatu izdevniecībai nodevu 2014. gada maijā. Ja priekšniecība akceptēs, tā tiks izdota 2017. gada sākumā. Tas nozīmē, ka pirmo naudu (dažus desmitus eiro) saņemšu 2017. gada jūlijā vai augustā, jo autoratlīdzība tiek maksāta 2 reizes gadā, atkarībā no grāmatas pārdošanas rezultātiem.

Latvijā grāmatu rakstīšana pēdējos gados kļuvusi par neizdevīgu hobiju. Svēti nosolījos, ka šī būs pēdējā.

 

Helovīns

Viena diena gadā, kad bērni līdz nelabumam var saēsties končas.


Pirmais sniegs

Pirmais sniegs. Naktī pagalms bija tik gaišs!


Ziemas laiks

Pulksteņa pārregulēšana uz ziemas laiku nevis dod kādu labumu, bet rada liekas neērtības. Meita sūkstījās: “Kam tie gaišie rīti, ja pārbraucot no skolas, pa tumsu neviens draugs vairs nevēlas iet ārā pastaigāties.”

Līdz ar tumsas iestāšanos, arī mani šofera pienākumi dubultojušies, jo nevēlos bērnus uz mūzikas skolu, sporta nodarbībām vai vilcienu laist pa tumsu.


Gudrās zīlītes

Pirms dažām dienām uz balkona palodzes noliku caurspīdīgu maisiņu ar saulespuķu sēkliņām, lai tās sabērtu zīlīšu barotavā. Aizmirsu izdarīt savu pienākumu. Šodien skatos – zīlītes maisiņā izknābājušas caurumu un daļu sēkliņu jau izēdušas, atstājot vien čaumaliņas. 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.