Mans bizness etsy.com ir “iesaldēts”. Kopš septembra sākuma nav bijis laika jauniem rokdarbiem. 

Mežā

Mežā ķēru sniegotus fotomirkļus.

Dubkalnu karjers Ikšķiles novadā.

Purvu klāj ledus kārta. Pat koki iesaluši.

Pirmie slēpotāji sniegā atstājuši divas sliedes ar zāļu kušķīšiem.

Zem sniega segas paslēpies rotājums mūsu meža eglītē.

Gandarījums

Urā! Pabeidzu grāmatas pirmā maketa labošanu. Ņēmos ilgāk kā nedēļu. 

Ziema rudenī

Ārā izskatās kā janvārī. Snieg un puteņo. Tik perfekts laiks, lai ietu pastaigāties. Nesaņēmos. Varbūt nedēļas nogalē sagatavot slēpes?

Slidens un vēl slidenāks

Pa ceļam uz Rīgu un atpakaļ redzēju trīs avārijas. Kaut kā par daudz vienā dienā.

Rīga

Vairākus mēnešus nebiju staigājusi pa Rīgas centru, jo uz vajadzīgo punktu vienmēr nokļuvu ar auto. Kaut kur dziļi krūtīs sarosījās nostaļģijas krikums. Un vēl - sapratu, ka esmu atradinājusies no lieliem cilvēku pūļiem.

Lasītprieks

“Zvaigzne ABC” grāmatnīcā nopirku svaigi iznākušo “Grega dienasgrāmata 11”. Tā ir vienīgā literatūra, kuras dēļ dēls spēs atteikties no datorspēles LOL (League of Legends). Varētu pat teikt, ka tā ir visas ģimenes mīļākā grāmata, jo pirmajās dienās Gregs iet uz izķeršanu – kurš pirmais izlasīs.

Kurš kuru

No rīta, vedot dēlu uz staciju, mašīnā sajutu dīvainu smaku. Pirmā doma, kas iešāvās prātā - pēc vakardienas veikala apmeklējuma no iepirkuma maisiņa būs izkritis un pa nakti nogulējis kāds ātri bojājošs ēdamais. Izskatīju kārtīgi salonu, bet neko neatradu. Visādam gadījumam izpurināju auto paklājiņus.

Otrajā braucienā uz staciju vedu meitu. Atkal mašīnas salonā kopā ar silto gaisu ieplūda tā pati smaka. Šoreiz sazīmēju līdzību ar runci. Mans pieņēmums izrādījās pareizs - uz motora pārsega kaķis bija atstājis pēdu nospiedumus. Droši vien vakar sildījies un, lai neviens cits viņa vietu neaizņemtu, iezīmējis savu teritoriju. Notīrīju logu un mašīnas pārsegu ar sniegu cerībā, ka smaka pazudīs.

Vakarā trešā brauciena laikā smaka тут как тут  (tulkojums no krievu valodas – tepat vien ir). Uzgriezu sildītāju uz maksimumu. Varbūt karstumā tā izgaisīs? Nekā nebija.

Kad ar mašīnu iebraucu stāvlaukumā, viens skunks jau dežurēja. Pēc neilga laiciņa skatos pa logu – jau sildās uz pārsega. Nu, pagaidi tikai! Izsteidzos ārā, nodzinu nost un mašīnas pārsegu appūtu ar meitas lētajām Bārbijas smaržām. Kā teikt - iezīmēju savu teritoriju.

Pēc stundas mašīna no ārpuses joprojām smaržoja. Braucot pakaļ dēlam uz sporta skolu, salonā ieplūda nedaudz savādāka smarža nekā iepriekš, jo abas sajaucās kopā. Man par prieku Bārbija izrādījās spēcīgāka par runci. Laikam tāpēc kaķis mašīnai vairs neriskēja tuvoties.

Starpstundu dusa

Trešdienās skolā jānovada tikai 4-as kontaktstundas, taču tās ir izkārtotas ar lielu caurumu. No pulksten 9.10 līdz 12.10 man ir brīvs. Tas arī iemesls, kāpēc uz skolu, kas atrodas tikai 12 minūšu gājienā no manām mājām, es braucu ar mašīnu. Proti, – lai 3 stundas bezjēdzīgi nenīktu skolā, braucu uz mājām turpināt gulēt.

Nakts darbs

Vakar ap pulksten 16 no maketētājas saņēmu jaunu grāmatas maketu. Strādāju pie tā visu nakti. Miega badu sāku izjust tikai ap pulksten 4 no rīta, bet tā kā dēls bija jāmodina pirms 6, nekāda jēga nebija iet gulēt, tāpēc turpināju darbu. Acis no noguruma lipa ciet, un ķermenis lūgtin lūdzās pēc horizontālas guļvietas, tomēr saņēmos un pildīju mātes pienākumu, aizvedot dēlu līdz stacijai. Visskumjākais, ka mašīnā abiem diviem nācās pavadīt vairāk kā pusstundu – no 6.20 līdz 6.55 – jo agrais rīta vilciens kavējās.

Gulēt aizgāju tikai ap pulksten 9 no rīta. Lai arī pagulēju dažas stundas, turpmāko dienas daļu jutos pamatīgi nogurusi. Nevis fiziski, bet garīgi, jo grāmatas rakstīšana un labošana prasa milzīgu koncentrēšanos. Pie tam dubultīgu, ja tas tiek darīts pa nakti.

Emociju izvirdums

Vakarā visi četri aizgājām uz jauno latviešu spēlfilmu “Melānijas hronika” (skatīt recenziju šeit). Pēc filmas bija iespēja tikties ar režisoru Viesturu Kairišu.