Pildspalvu uzgaļi

No dēla rakstāmlietu trauciņa paņēmu pildspalvu un centos atrast tai normālu uzgali. Neizdevās, jo tie visi bija vai nu apgrauzti vai arī nolauzti.  

 

Divi vienā

Vakarā sēdēju mīkstā dīvānā un skatījos TV raidījumu. Pa atvērto logu istabā ieplūda kantrī mūzikas skaņas, jo Ogres salā šonakt festivāls. Kā teikt – divi labumi vienā reizē.

Šodien aizsākās 5 dienu ceļojums uz Lietuvu (sīkāks maršruta apraksts šeit).

 

Sieviešu priekšrocības

Pirmais apskates objekts Lietuvā – Kirkilu ezeru skatu tornis, kas atrodas tikai dažus km pirms Biržiem.

Pastaigājāmies pa Kirkilu ezeru koka laipiņām, līdz nonācām pļavā, kur taka aprāvās. Meklēdami tās turpinājumu, iebridām neizpļautā zālē. Jāatzīst, ka takas meklējumus ātri vien nācās pārtraukt, jo pamanījām ko citu – pa vīra spalvainajām kājām rāpoja divas ērces. Tajā mirklī sapratu, kāda priekšrocība tam, ka sievietes no kājām noskuj spalvas. Ērcēm nav kur pieķerties.

Biržu rajons slavens ar karsta ezeriņiem, kas veidojas, kad tuvu zemes virsmai esošais ģipsis tiek izskalots un, iegrūstot virsējām zemes kārtām, atvērušās kritenes pamazām piepildās ar ūdeni.

 

Otreizējie iespaidi

Biržos aizbraucām līdz 525 m garajam koka tiltam un pārgājām pāri Širvēna ezeram. Pirms dažiem gadiem, ejot tam pāri pirmo reizi, iespaidi bija lielāki. Toreiz pat tilts likās esam garāks.

 

Vakara pastaiga

Vakarā pastaigājāmies pa Anīkšču centru.

 

3 minūtes Anīkšču Kosmosā

Reklāmā lasāms, ka šī ir vienīgā vieta Baltijas valstīs, kur, izmantojot spoguļus, gaismu, mūziku un ilūziju, apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja pabūt galaktikā starp zvaigznēm. Skan diezgan vilinoši.

Nostāvējām rindā ilgāk par stundu un rezultātā vīlāmies. Ieveda mūs mazā telpiņā, kurai visapkārt izkārtoti spoguļi tā, ka skatoties uz augšu, apakšu un sāniem, parādās n skaits mūsu attēlu, kas attālinoties samazinās. Virs spoguļiem bija sakarinātas jaungada lampiņu virtenes (zvaigznes), kas dažas reizes pamainīja krāsu. Fonā skanēja kaut kāda elsoņa. Vadītāja teica, ka tās ir kosmosa skaņas. Tā kā telpa bija maza, bet apmeklētāju pirms mums daudz, tad tās 3 minūtes, kuras pavadījām slēgtajā telpā, nācās ostīt arī piesmirdušo kosmosa gaisu. Un ar to arī beidzās šis izreklamētais galaktikas šovs, kas 4 cilvēkiem izmaksāja 8 eiro. Bija žēl gan iztērētā laika, gan naudas.

 

Netīreļi

Viesnīcā tika iedalīta istabiņa ar vannu.

Meita: “Urā! Vanna! Es vannā neesmu mazgājusies kopš pagājušā gada Norvēģijas brauciena!”

Dēls: “Bet es vannā neesmu bijis jau vairākus gadus!”

Tikai piebildīšu, ka mūsmājās ir dušas kabīne.

Ceļojuma 2. diena (sīkāks maršruta apraksts šeit).

 

Pārdzīvojumi starp koku galotnēm

Rīts iesākās ar ķibeli, jo no mašīnas apakšas pilēja kaut kāds šķidrums. Pārdzīvojums, ka būs jāpārtrauc pa īstam vēl nesācies ceļojums, neļāva līdz galam izbaudīt galveno apskates objektu - jaunuzcelto gājēju tiltu starp koku galotnēm. Tā arī nesapratu, vai gaidītās prieka emocijas neradās pašas no sevis vai arī uztraukuma dēļ.

Biju domājusi, ka gaisa taka ierīkota VIRS koku galotnēm (tādu info lasīju internetā), nevis 2/3 no koku augstuma. Līdz ar to nekāda dižā panorāma, ejot pa šo 300 m garo (īso?) taku, nav baudāma. Tikai koku stumbri. Pastaiga pa parastu meža stigu būtu daudzreiz interesantāka. Vismaz augus papētītu, nevis to fotogrāfijas.

300 m garš pastaigu tilts starp koku galotnēm.

Anīkščos iebraucām privātā autoservisā, kas strādāja svētdienā. Meistars nomierināja, ka mūsu satraukumam nav pamata, jo mašīnai nekas nekaiš. Iztecējušais šķidrums ir kondensējies ūdens. Tajā mirklī izjutu bezgala lielu prieku, jo ceļojums varēja turpināties.

 

Debesu mūzika

Kad devāmies uz Anīkšču baznīcu, lai no viena tās torņa aplūkotu pilsētas panorāmu, notika svētdienas dievkalpojums. Mums palaimējās, jo kāpām debesīs ērģeļu mūzikas pavadījumā.

Svētā Mateja baznīca Anīkščos.

 

Paši savas laimes kalēji. Paši sava prieka devēji

Lai būtu interesanti, pašiem jābūt aktīvākiem. Gan Zirgu muzejā, gan Koka cietoksnī izbaudījām visas piedāvātās atrakcijas. Kopā ar bērniem skrējām stafeti un piedalījāmies senajās lietuviešu rotaļās.

Ponijs Zirgu muzejā tika pie jaunas frizūras "Ezītis".

Koka cietokšņa teritorijā bērni ar metāla detektoru meklēja "vērtslietas".

 

Brīnišķīgie dabas skati

Vakarā aizbraucām līdz Rubiķu ezera skatu tornim. Te pavērās daudzreiz iespaidīgāki dabas skati, nekā uz gājēju tilta starp koku galotnēm.

 Rubiķu ezerā atrodas 16 salas.

Ceļojuma 3. diena (sīkāks maršruta apraksts šeit).

 

Aktīvā atpūta

Anīkščos izbraucām ar rodeļiem. Tie ir lielāki nekā Latvijā un ar atzveltni. Vietas pietiek gan pieaugušajam, gan bērnam. Patika, ka rodeli kopā ar pasažieri kalnā uzvilka automāts, nevis, piemēram, kā Rāmkalnos gumija, kas neveiksmīgi kalna galā atāķējoties, pasažieri var savainot.

Pie upes mežā bērni pievarēja vairākas Meža kaķa koku takas. Lai arī sākās stipra lietusgāze, dēls neatturējās no pārbrauciena pa trosi pāri upei turp un atpakaļ.

 

Škērsām pāri Lietuvai

Brauciens no Anīkščiem uz Palangu ilga vairākas stundas, jo attālums starp abām pilsētām apmēram 300 km. Pa ceļam acis priecēja milzīgas platības ar zeltainiem labību laukiem. Redzējām arī vairākus balti ziedošus griķu laukus. Latvijā nebija gadījies tos redzēt.

Autoceļi ap Biržiem un Anīkščiem ir pašauri. Asfalts abās ceļa malās apgrauzts un noklāts ar akmeņu kārtu. Lai viena mašīna pabrauktu otrai garām, ar labās puses riteņiem jābrauc pa akmeņiem, bet ar kreisās puses riteņiem - pa asfaltu. 

 

Jūras skaņas

Palangā vējš visu nakti dzenāja viļņus. Pa atvērto istabiņas logu ieplūda jūras šalkoņa, kas līdzinājās tālumā braucošam smagajam vilcienam ar bezgalīgi garu ritošo sastāvu.

Ceļojuma 4. diena (sīkāks maršruta apraksts šeit).

 

Delfinārijā

Lai arī Delfinārijā esam bijuši divas reizes, dēls neatcerējās, tāpēc visu uztvēra kā neredzētu jaunumu un nosauca par cirku uz ūdens.

 

Dinozauru parks

Atlikušo dienas daļu pavadījām Dinozauru parkā starp kustīgiem un rūcošiem dinozauru robotiem.

     

 

Riteņbraucēji

Vakarā Palangā iznomājām četrus riteņus un pabraukājāmies pa pils parku. Mājās nekad nebijām braukuši četratā, jo meita parasti atteicās, priekšroku dodama draugiem.

Ceļojuma 5. diena (sīkāks maršruta apraksts šeit).

 

Atkal kokos

Pirms braukšanas mājup, bērni izklaides kompleksā HBH, kas atrodas netālu no Palangas, izgāja vairākas Lūša takas trases. Dēls pievarēja ekstremālo oranžo trasi ar 33 m Tarzāna lēcienu.

 

Ceļš mājup

Ceļš mājup no Palangas bija nogurdinošs, jo braucu apmēram 300 km bez apstājas. Pirmo reizi mašīnas elektronika uzrādīja tik zemu benzīna vidējo patēriņu - 4,6 l uz 100 km.

Līdzko šķērsojām Latvijas robežu, dēls piezvanīja draugam, ar kuru nebija sazinājies visu ceļojuma laiku. Tas pavēstīja, ka Latvijā sācies jaunās telefona aplikācijas Pokemon Go bums, un viņš pašlaik braukā ar riteni pa pilsētu, meklēdams Pokemonus.

Meklēšana

Dēls pamodās pulksten 8 no rīta un, kamēr citi vēl gulēja, kopā ar draugu devās uz pilsētu meklēt Pokemonus. Māsa ar draudzeni Pokemonu meklējumos iesaistījās vēlāk, toties aizgāja tālāk – uz blakus esošo pilsētu. Savukārt es ar vīru devos uz mežu meklēt Gailemonus (gailenes) un Mellemonus (mellenes).

Katrai paaudzei savādāki meklējumi un kā izrādās - visiem esot bijis interesanti.

Mans labākais atradums - lielais Baravikmons (baravika).