Rīta putra

Reizēm no rīta gadās pamosties dažas minūtes pirms modinātāja zvana. Arī šorīt pamodos pati. Pulkstenī neieskatījusies, iedunkāju vīram sānā, lai ceļas augšā vārīt bērniem piecgraudu putru.

Sēžot pie galda un vaktējot vārījumu, vīrs vairākkārtīgi iemiga. Pa miegam gan ievēroja, ka virtuves pulkstenim jāmaina baterija, jo tas apstājies uz 3:50.

Kad putra bija uzvārīta, vīrs ielīda atpakaļ gultā. Tagad rīta stafeti nācās pārņemt man, jo es modinu bērnus un ar mašīnu viņus vedu uz staciju. 

Pirms celšanās no gultas, ieskatījos modinātājā. Vai tiešām? Tas rādīja 3:55. Un tajā mirklī es biju tik ārkārtīgi laimīga, jo sapratu, ka vēl 3 stundas varam pagulēt.

Vīrs gan nebija laimīgs, jo viņa naktī vārītā putra līdz rītam bija jau atdzisusi un sabiezējusi.

Vienīgais labums – virtuves pulkstenim nebija jāpērk jauna baterija.


Ģimenes diena

Nolēmām, ka šī būs ģimenes diena, tāpēc visi aizbraucām uz jauno, 12 Oskara nominācijām izvirzīto filmu "Cilvēks, kurš izdzīvoja" (The Revenant; vērtējumu lasīt šeit) ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā. Lai arī filma skatāma no 16 gadiem, līdzi paņēmām 13-gadīgo dēlu. Smejoties piekodināju, ka pārāk nelabu skatu laikā viņam būs jāaizver acis.


Sniega rullis

Meita, skatoties pa logu pajautāja, kas tas par auduma gabalu uz mūsu mašīnas priekšējā stikla. Pirmo reizi redzēju tādu dabiski sarullējušos sniega kārtu.


Mazais matemātiķis

Visu dienu biju ļoti priecīga par dēla labajiem sasniegumiem Rīgas pilsētas matemātikas olimpiādē. 


Projektu nedēļa

Visnemīļāka skolas nedēļa. Katru gadu ar nepacietību gaidu, kad tā ātrāk beigsies.

Pēdējo divu nedēļu darbadienu vakaros un arī brīvdienās pastāvīgi caur e-pastu sazinos ar sešiem skolēniem, labojot un pārstrādājot viņu projektus. Beigās sanāk, ka vairāk kā 50% darba esmu ieguldījusi es. It kā man tie projekti šausmīgi būtu vajadzīgi. Vienkārši sirdsapziņa neļauj haltūrēt.


17. februāris, trešdiena

18.02.2016.

Slogs

Rīta pusē skolā notika projektu aizstāvēšana. Beidzot slogs no pleciem novēlās. Tā vismaz man šķita, kamēr atrados skolā. Kad pārnācu mājās, meita sūkstījās, ka viņai projekta darbs jānodod nevis, kā agrāk tika teikts - nākošās nedēļas pirmdienā, bet rīt. Nācās palīdzēt datorā savadīt interviju tekstus. Ar skumjām secināju, ka projektu slogs no maniem pleciem vēl joprojām nav novēlies.


Vējainais aukstums

No rīta, kad vedu puiku uz staciju, biju saģērbusies tieši tāpat, kā ziemas bargākajās dienās. Kaut arī āra temperatūra turējās ap nulli, dažu minūšu laikā pamatīgi nosalu, jo stindzinoši aukstajam vējam nebija grūti izspraukties cauri auduma mēteļa un adīto džemperu kārtām. Mājās vēl ilgi mocīja drebuļi. Nelīdzēja pat silta tēja.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.