Dzīves pakāpieni

Gadu no gada skolu izlaidumos tiek teikta standartruna par dzīves pakāpieniem, kas sekos pēc skolas beigšanas. Man gan šķiet, ka visu skolas laiku, it īpaši vidusskolas posmā, tiek kaut kur kāpts. Pakāpieni vienu nes uz augšu, bet gadās, ka otru - uz leju. Kādam kustības ir lēnas, bet kāds lēkšo straujiem soļiem.

Pēc draudzenes nelāgā izgājiena, meitai nokrita vairāk kā gadu nēsātās rozā brilles. Beidzot uz saviem dievinātajiem draugiem viņa paskatījās it kā no malas un saprata, ka stāv uz cita pakāpiena, jo izrādās, ka viņiem atšķiras dzīves uzskati un vērtības.


Necerēta sakritība

Vakar dēlam teicu, ka nākamajā nedēļā rezervēšu xroom, jo vēlos viņam dzimšanas dienā, kas būs vasarā, dāvināt iespēju ar draugiem pabūt slēgtā istabā, no kuras laukā var tikt, atrisinot dažādus atjautības uzdevumus.

Šodien dēls piedalījās matemātikas konkursa “Ķengurs” apbalvošanas ceremonijā. Par iegūto 1. vietu savā vecuma grupā, viņš saņēma dāvanu karti uz xroom. Kāda necerēta sakritība!

 

Ziedošie pūpoli

Dzintaros pie jūras zied kārkli ar dzeltenām un sarkanām putekšnīcām. Sarkanīgus pūpolus redzēju pirmo reizi, tāpēc noskaidroju, ka tie ir ložņu kārkli, kas Latvijā sastopami reti, tikai Baltijas jūras kāpu smiltājos.

 

Vizbulītes

Pirms dažām dienām redzēju baltās un zilās vizbulītes, bet šodien - dzeltenās.


Datorspēle vai pastaiga pa mežu?

Dēlu atrāvām no datorspēles un varētu pat teikt, ka ar viltu aizvedām pastaigāties pa mežu. Izrādījām pagājušajā svētdienā uzieto taciņu, kur vienā kalna pusē zied baltas, bet otrā kalna pusē - zilas vizbulītes. Dēls aizrāvās ar fotografēšanu un atzinās, ka pastaigāties pa mežu ir pat interesantāk nekā spēlēt datorspēli.

 

Bisīte

Atradām bisītes, kuras latvieši dēvē par murķeļiem. Neskatoties uz to, ka mūsu vecvecāki un vecāki šīs sēnes ēduši, izrādās, ka tās ir indīgas. 

 

Daudzstāvu dobumi

Diez, vai šos dobumus izkaluši putni?


Cīņa par dzirdi

Pēdējā gada laikā meita vairākas stundas dienā klausās mūziku vai runā pa skaipu, lietojot ausīs ieliktas austiņas. Mūsu ģimenē diviem jau ir problēmas ar dzirdi, tāpēc trešo visādiem veidiem mēģinu pasargāt. Neskaitāmas reizes teicu, ka tā tiek bojāta dzirde. Izrādot protestu, esmu pat saplēsusi vairākas austiņas, taču meita neliekas ne zinis.

Vīrs dzirdi sabojāja vidusskolas vecumā, šaujot no automāta militārajā mācībā. Toreiz viņam uz vairākām dienām aizkrita ausis. Kopš tā laika pastāvīgi ausīs dzirdama džinkstoņa, un ir skaņas diapazons, kuru vīrs nedzird. 

To, ka dēls ar vienu ausi ir vājdzirdīgs, nejauši atklājām trīs gadu vecumā. Tā arī nezinu, vai dzirdes problēma ir kopš dzimšanas vai arī iegūta pēc kādas pārslimotas saaukstēšanās. Ar dēlu jau 11 gadus regulāri apmeklējam Bērnu Dzirdes centru, lai pārbaudītu, vai nepaliek sliktāk. To, ka dēls nekad nelietos austiņas, esmu 100% droša. Tikai tad, kad tev kaut kas atņemts, tu sāc apzināties, kāda tam ir vērtība.


“Uzbrukums” apģērbu veikaliem

Aizbraucu uz Rīgas lielveikalu, jo vēlējos svārkiem piepirkt piestāvošu augšdaļu violetā vai tumšā kakao krāsā. Izstaigāju visus apģērbu veikalus. Violeta krāsa vispār nevienā neparādās. Pat rotaslietās.

Apģērbu piedāvājums it kā liels, bet izvēlēties nav īsti ko. Gadu no gada vieni un tie paši modeļi, tikai pamainīta auduma krāsa. Ir pat tādi veikali, kuros īsti nesaproti, vai bez atlaidēm pārdodas patiešām jauni apģērbi, vai tādi, kas iepirkti pirms vairākiem gadiem.


Kurš uzvarēs - izglītības ministrs vai skolēni?

Uzsākot darbu jaunā amatā, katrs vēlas ieviest novitātes, jo tādā gadījumā apkārtējie redzētu, cik jauniņais ir darbīgs. Nu jau otrais izglītības ministrs (abi vīrieši) izsaka nepieciešamību pagarināt mācību gadu par 2-ām nedēļām. Arguments pavisam triviāls - tā tiks atvieglota skolēna noslogotā ikdiena. Pilnīgas muļķības. Ja mācību saraksts tiktu papildināts vēl ar vienu (trešo) sporta stundu nedēļā, tad gada laikā tas sastādītu 37 sporta stundas. Vienā nedēļā atkarībā no skolēnu vecuma ir 22 - 36 mācību stundas. Tas nozīmē, ka pievienojot kaut vai tikai 1 sporta stundu, ikdienas mācību slodze paliks tāda pati kā iepriekš, bet uz sporta rēķina tiks pagarināts mācību gads aptuveni par 2-ām nedēļām.

Manuprāt, skolēni nogurst ne tik daudz no mācību procesa, kā no Latvijas laikapstākļiem. Tumšākajā un vēsākajā laika posmā no novembra līdz martam, lielākā dienas daļa tiek pavadīta telpās (bieži vien slikti vēdinātās). Arī rudens, ziemas un pavasara brīvdienās reti gadās labi laikapstākļi.  

Ja mācību iestāde atrodas tālu no skolēna dzīvesvietas, viņu nogurdina sabiedriskajā transportā pavadītais ceļš uz un no skolas. Daudziem tas aizņem pat vairāk kā divas stundas dienā, jo nav jau kā izglītības ministram – iesēdies darba mašīnā, kas gaida pie ārdurvīm, un šoferis aizved uz mājām. Skolēnam transports bieži vien (aukstumā un lietū) jāgaida pat ilgāk par pusstundu.

Ja vecāki vēlas, lai bērns dzīvē kaut ko sasniegtu, pēc skolas tiek apmeklētas mākslas, mūzikas un sporta nodarbības, kā arī dažādi pulciņi. Protams, ka arī tas paņem skolēna spēku.

Vēl skolēnu nogurdina ilgstošā un bezjēdzīgā nīkšana pie televizora, datora vai mobilā telefona. Pie tam šīs nodarbes lielākoties nav saistītas ar mācībām.

Bet vissmagākais mācību procesa posms ir laiks no janvāra līdz marta vidum. Ne tikai tāpēc, ka skolēnam bez apstājas jānomācās (jānorukā) 10 nedēļas pēc kārtas, bet tāpēc, ka šis laiks ir pārsātināts ar priekšmetu olimpiādēm, konkursiem, skatēm un projektu aizstāvēšanām. Pie tam janvāris un februāris ir gripas mēneši. Protams, ka visvairāk no tā visa cieš gudrākie un aktīvākie bērni, jo pēc iepriekš minētajiem pasākumiem un pēc slimošanas, vairāku nedēļu garumā nākas palikt pēc stundām, lai konsultācijās uzrakstītu nokavētos pārbaudes darbus. Pēc šīm saspringtajām 10 nedēļām skolēnam tiek piešķirta tikai 1 brīvlaika nedēļa, kuras laikā grūti uzkrāt spēkus turpmākajām 7-ām darba nedēļām. Tāpēc uzskatu, ka bērniem jāizbauda garās vasaras brīvdienas, jo saule, vitamīni, ūdens peldes, atpūta un svaigais gaiss dod spēku jaunam mācību gada MARATONAM, jo tieši tā arī skolēns visu gadu jūtas – kā maratona skrējējs.

Iesaku labāk ministram pārdomāt 9.-to un 12.-to klašu eksāmena laiku. Tas varēja sākties no 1. jūnija, kad mācību process visām pārējām klašu grupām ir jau beidzies. Šobrīd skolās viss mācību darbs sakarā ar eksāmeniem ir izpurgāts jau no maija vidus. Ja eksāmeni sāktos jūnijā, tad skolā valdītu pilnīgs klusums, un netiktu traucēta eksāmenu norise.


21. aprīlis, ceturtdiena

22.04.2016.

Kāda meita, tāda māte

Kad meita ar draugiem kaut kur dodas uz ilgāku laiku, vienmēr atgādinu, lai  atsūta ziņu, kā klājas. Protams, ka tas regulāri tiek aizmirsts. Pie tam gandrīz vienmēr meita nav arī sazvanāma. Kad izsaku kārtējos pārmetumus, viņa atbild, ka bijis ļoti interesanti, tāpēc aizmirsusi par solījumu.

Šodien kopā ar citiem novada skolotājiem braucām uz Bausku pieredzes apmaiņā. Pirms brauciena vīrs palūdza, lai atsūtu ziņu, kad būšu atbraukusi. Protams, ka es aizmirsu to izdarīt, jo aizpļāpājos ar kolēģiem. Man bija ļoti interesanti.

Ko es prasu no bērna, ja pati nespēju izpildīt?


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.