Meža diena

Pirmā garākā visas ģimenes pastaiga šajā gadā. Noiedami 8-10 km, mežā pavadījām apmēram 3,5 stundas. Pie tam nedrīkstēja izmantot mobilos telefonus, jo sarakstes ar draugiem (tas sevišķi aktuāli meitai) traucētu mūsu sarunām.

Meža karjers vēl joprojām pārklājies ar ledus kārtu. Vietā, kur ledus izkusis, saule ūdens vilnīšos zaigojās kā vasarā.

Pārnākot mājās, pusdienās ēdām pagājušajā vasarā lasītās gailenes.

Īsta meža diena.

Četrdesmitgadnieka krīze

Jau ilgāku laiku mani nomoka četrdesmitgadnieka krīze. Psihologi skaidro, ka šajā vecumposmā cilvēks sāk izvērtēt, ko dzīvē sasniedzis, jo apzinās, ka puse mūža jau nodzīvota. Mana krīze izpaužas divejādi. Pirmkārt, arvien vairāk izjūtu atšķirtību no bērniem, jo viņi pieaug un kļūst patstāvīgāki. Otrkārt, esmu pazaudējusi vēlmi kaut ko kardināli mainīt darbā, jo saprotu, ka biznesa lēdija no manis nesanāks un tāpat neko vairāk nesasniegšu.

Apzinos, ka gribu kaut ko savā ikdienā mainīt, bet nevaru aptvert - ko. Griežos kā vāvere ritenī cerībā, ka ritenis salūzīs, bet es pēc inerces aizlidošu kaut kur citā orbītā.

Dzīvība atgriežas!

Pirmās Lieldienas uzdāvināja pirmo šī gada siltumu (+10⁰C), pirmo strazdu dziesmu, pirmo dzeltenā taureņa lidojumu un pirmo ziedošo māllēpi ar pirmo mušu uz tās.

P.S. Pavasarī mēs priecājamies par pirmo mušu, bet vasarā bez žēlastības ar pletni to nositam. 

Cita vecuma grupa

Dažas dienas pirms Lieldienām izstaigāju vairākus pārtikas veikalus, jo vēlējos nopirkt mazās šokolādes oliņas. Vai nu redze bija slikta, vai arī nemācēju veikalos noorientēties, bet pie kārotā pirkuma netiku. Vakar vakarā ar nožēlu bērniem pateicu, ka biju iecerējusi Lieldienās dārzā paslēpt mazās šokolādes oliņas, kuras viņiem abiem būtu jāmeklē. Uzdevums pavisam vienkāršs – kurš salasīs vairāk. Uz to man meita atbildēja: “Mam! Tu ko?! Mums taču ir cita vecuma grupa!”

Šodien mūsu ģimenes cita vecuma grupa atteicās arī no Lieldienu pasākumiem pilsētā. Gājām divatā ar vīru. Gluži kā jaunībā, kad bērnu vēl nebija.

Kāpēc jaunieši tik ačgārni?

Līdz ar silto laiku, meita atsākusi skriet. Nezinu, kuram no viņas draugiem radās šī kreizī ideja, bet šodien viņi ieplānoja skriešanu uzrīkot pulksten 6-os no rīta. Manējā pamodās pulksten 5-os (vēl pirms vienas dienas šajā laikā bija pulksten 4), lai pirms skriešanas ieietu dušā un izmazgātu matus (normāli domājoši cilvēki to dara pēc sportošanas).

Nesaprotu, kāpēc jaunieši tik ačgārni? Ārā tumšs, temperatūra ap 0⁰C, bet meita, sakarsusi pēc dušas un ar mitriem matiem, grasās skriet.

Kāds no draugiem tomēr izrādījās prātīgāks (iespējams, ka viņam nāca miegs), jo atlika skriešanu uz pulksten 7-iem. Manējai pēc dušas miegs vairs nenāca, tāpēc gaidīšanas stundu viņa pavadīja, mācoties fiziku.

Brīvdiena. Otrās Lieldienas. Bet mana meita sešos no rīta mācās. Nesaprotu, kāpēc jaunieši tik ačgārni?

Pirmais zaļums

Pie privātmājām vienam krūmam jau izplaukuši zaļi lapu pumpuriņi.

Liekie kilogrami

Pa ziemu esmu uzaudzējusi 3 kilogramus, tāpēc ar steigu jātiek no tiem vaļā. No rīta sāku vingrot pilatesa vingrojumus, bet vakarā atklāju riteņbraukšanas sezonu.

Stīvums

Vakar pārforsēju ar sportošanu. Tagad mani pārņēmis stīvums. Sāp vēdera preses muskuļi, mugura un kājas.

Vecāku sapulce

Braucu uz pirmo dēla klases vecāku sapulci. Nedaudz stresoju, kā jutīšos starp ambicioziem biznesmeņiem ar augstām prasībām. Tomēr Rīgas centra skola. Viss izrādījās daudz vienkāršāk. Vecāki laikam visur vienādi.

Vīruss                                                                                                     

Mūsu mājā kopā ar pavasara svaigumu un lietu ielavījies galvassāpju vīruss.