Piespiedu lasīšana

Pirms 2 vai 3 gadiem dēla draugam mamma vasarā katru dienu lika izlasīt noteiktu lappušu skaitu. Klusībā priecājos, ka man nav jāpiemēro tādas piespiedu lasīšanas metodes, jo dēls grāmatas lasīja labprātīgi. Nu ir pienācis laiks, kad mans pusaudzis priekšroku dod nevis grāmatām, bet datorspēlēm. Tagad, lai tiktu pie datorizētā kāruma, mēs viņam liekam katru dienu izlasīt noteiktu lappušu skaitu. 

Atšķirīgie raksturi

Visa ģimene uz stundu tikām ieslēgti Quest planet istabā, no kuras laukā varēja tikt, izpildot loģikas uzdevumus un meklējot atslēgas. Beigās secināju, ka darot vienu un to pašu darbu, izteiktāk iezīmējas mūsu atšķirīgie raksturi. 

Lapsas

Naktī braucām no ciemošanās Engurē, un trīs dažādās vietās pāri autoceļam pārskrēja lapsas. Pēdējo mēnešu laikā esmu redzējusi vairāk lapsu, nekā pa visu dzīvi. Vai tās tik daudz savairojušās, vai man vienkārši paveicies?

Jo tālāk, jo trakāk…

Jau vismaz nedēļu, ik dienu verot vaļā ziņu portālus, kā svarīgākais dienas raksts figurē paziņojums par kārtējo teroraktu. Agrāk apmēram reizi gadā ar klusuma brīdi tika pieminēti terorakta uzbrukumā bojāgājušie. Tagad šādas piemiņas minūtes būtu jārīko gandrīz katru dienu. 

Baltā magone

Uz mātes dienu meita uzdāvināja magoņu sēklas. Visas iesēju balkona kastē, un ik dienu priecājos, kā asniņi pārtop par skaistu, zaļu lapu pudurīti.

Kad atgriezāmies no četru dienu ciemošanās laukos, mans zaļais magoņu lapu pudurītis bija izkaltis, jo tēvs, labu gribēdams, to dienas vidū, kad termometra stabiņš tuvojās +30⁰C iezīmei, aplaistīja. Ūdens kūdrā uzkarsa un izdedzināja magoņu saknes. Izdzīvoja tikai divi asniņi. Viens no tiem šodien uzziedēja.

Policisti

Ierasts, ka policisti brauc ar mašīnām vai motocikliem. Ir redzēti arī jājam ar zirgiem. Šodien divi policisti pa dabas parka Ogres Zilie kalni takām brauca ar riteņiem. 

Baltais gārnis

Braucu ar laivu pa Limbažu Lielezeru un krastā pamanīju balto gārni, kas Latvijā skaitās retums. Tajā mirklī nožēloju, ka, baidoties no saslapināšanas, labo fotoaparātu biju atstājusi mašīnā.

Bērza mizas paplāte

Abi ar vīru pastaigājāmies pa pilsētu un nolēmām izmest nelielu loku cauri mežam. Mitrajās sūnās līdzās taciņai rēgojās dzeltenas gaileņu cepurītes. Es jau nebūšu tā, kas atstās sēnes mežā tikai tāpēc, ka nav kur likt. Lasīju saujā. Kad sēņu kaudzīte no saujas sāka krist laukā, vīrs ieteica tās ielikt pusatvērtā lietussargā. Man kaut kā šī ideja nepatika, jo akmens laikmetā, kad nebija ne maisiņu, ne pītu groziņu, ne lietussargu, cilvēki kaut kādā veidā meža veltas pārnesa uz savu alu. 

Pamanīju zemē guļošu satrunējušu bērzu. Noplēsu divas mizu kārtas un uz tām kā uz paplātes izkārtoju salasītās sēnes. Tā arī pārnesu mājās.