Pazudušais dēls

No vakardienas vakara līdz pat šodienas pēcpusdienai aptuveni 500 cilvēku iesaistījās trīsgadīga puisēna meklēšanā. Līdz mirklim, kamēr puisēns tika atrasts, nevarēju domāt ne par ko citu, kā tikai par šo atgadījumu. Stresa un baiļu sajūtas, ko nākas pārdzīvot mātei, kad pazudis bērns, esmu izbaudījusi tikai dažas minūtes, tāpēc varu iedomāties, kā jūtas māte, kura 16 garas stundas pavadījusi neziņā.

Kad meitai bija 7 gadi, bet dēlam – 4, abus vienus pašus izlaidu paspēlēties daudzdzīvokļu nama rotaļu laukumiņā. Pati visu laiku stāvēju pie loga un vēroju. Pēc kāda laika uz blakus ielas atskanēja medicīnas mašīnas sirēnas. Meita nobijās, pameta brāli pagalmā vienu pašu un skrēja uz mājām. Kamēr atvēru durvis, pagāja tikai dažas sekundes. Kad atgriezos pie loga, dēlu vairs neredzēju. Tajā brīdī nobijos ne pa jokam. Izsteidzos laukā no mājas, un skrēju uz rotaļu laukumu, galvā pārcilādama dažādas nelāgas domas… Par laimi viss beidzās labi, jo mans puika sēdēja slīdkalniņa caurulē un pat nebija pamanījis māsas prombūtni.

Šķirotāja

Gandrīz visa diena pagāja, šķirojot vecās Burdas. 

Vasaras laime

Vasarā dzīves ritms samazina ātrumu. Esmu laimīga, ka varu atļauties nedomāt par laiku - vienkārši sēdēt uz soliņa un baudīt Daugavas klusumu.

Neproduktīvā diena

Vairākas stundas ieguldīju rokdarbā, no kura rezultātā čiks vien sanāca.

Dubults uztraukums

Uztraucos dubultā, jo meita un vīrs apmeklēja ārstus.

Vecāki nav bankomāti

Bieži meitai esmu aizrādījusi par naudas izšķērdēšanu, uz ko viņa zināja atbildēt, ka dzīvē galvenā nav nauda, bet gan gūtās emocijas. Nerēķināšanās ar ģimenes līdzekļiem mūs aizvainoja, tāpēc vasaras sākumā abi ar vīru nolēmām, ka meitas izpriecām naudu vairs nedosim. Lai tērē savu nopelnīto. Tagad meita pirms šauj, 7 reizes notēmē. Un tāpat bieži vien trāpa garām. 

Plaģiāts

Pāršķirstīju meistardarbs.lv rotaslietu piedāvājumu un biju nepatīkami pārsteigta, ieraugot pārdošanā izliktu savas idejas plaģiātu. Var jau iebilst, ka pati vainīga, jo nopublicēju to grāmatā “Piespraudes”. Biju iedomājusies, ka sevi cienošs amatnieks vai mākslinieks, kurš pārdod savus darbus, idejas māk nočiept un pārveidot tā, ka autors nepamana. Šoreiz sakrita pat brošu nosaukumi.

Rudenīgā dvesma

Lietains. Vēss. Brrr… Negribu jau sākt domāt par skolu!