Meita savus zīmējumus pie sienas bija pielipinājusi ar lipekļiem. Siltumā lipekļi kļuva mīksti, un zīmējumi krita nost, uz tapetēm atstājot taukainas pēdas. Nolēmu kaut ko lietas labā darīt. Nopirku 120 cm x 90 cm lielu korķa tāfeli koka rāmī (cena apmēram 25 eiro) un pakāru pie sienas. Tagad zīmējumi pie tāfeles tiek piesprausti ar piespraudēm (skat. fotogrāfiju).

Izmērā krietni mazāka korķa tāfele jau labu laiku karājas gaitenī. Pie tās tiek piespraustas lapiņas ar svarīgu informāciju, piemēram, biežāk lietotie tālruņu numuri, bērnu nodarbību laiki, vilcienu un autobusu saraksti u.c.

Izmēģināju dažādus veidus, cenzdamās no lakotas koka virsmas dabūt nost līmlentas paliekas (1.). Beigās atklāju, ka tās notīrāmas ar nagu lakas noņemšanas līdzekli (2.), kas nopērkams veikalā “Drogas”. Galvenais, ka šis process nav smirdīgs, jo eļļainā viela nesatur acetonu. 

Nopirku puķu podiņu. Kad pārnācu mājās un noņēmu no tā caurspīdīgo iepakojumu, atklājās, ka iepakojums bija veiksmīgi noslēpis ražotāja brāķi. Vienā māla podiņa pusē bija neglīti notecējusi zaļā glazūra un izdauzīts robs, kas piekrāsots ar cita toņa zaļo glazūru. Sataisījos jau puķu podiņu nest atpakaļ uz veikalu, taču izrādījās, ka pērkot neesmu paņēmusi čeku. Nekas cits neatlika, kā defektu pārvērst par efektu.

Plauktā sameklēju kaltētus augus, kas palikuši pāri no “Stendera ziepes” dāvanu iepakojuma un ar līmes pistoli tos pielīmēju pie puķu podiņa. Tādā veidā noslēpu gan krāsas notecējumu, gan izdauzīto robu.

Pirms dažiem gadiem ciemojoties Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolā “Saules skola”, telpā, kurā tai laikā notika remontdarbi, pamanīju interesantu ūdens bunduli, kas bija piestiprināts pie sienas. Tā virspusē paceļams vāks, lai varētu iepildīt ūdeni.