Mana dienasgrāmata 2017

Dienasgrāmata

Skatījos Oskara Vailda izrādi “Cik svarīgi būt nopietnam” (vērtējumu lasīt šeit) un nožēloju, ka līdzi nav paņēmies piezīmju blociņš ar rakstāmo. Tik daudz vērtīgus citātus palaidu garām. Kaut vai par dienasgrāmatu. Citāts skanēja aptuveni tā – “Es nekad neceļoju bez savas dienasgrāmatas. Vienmēr taču jābūt kaut kam sensacionālam, ko vilcienā palasīt”. Arī es savu dienasgrāmatu mēdzu ik pa laikam pārlasīt. Tomēr domāju, ka tā noderīgāka būs vecumdienās, kad sāks pieklibot atmiņa. Tad katru dienu to lasīšu kā no jauna, mēģinot atcerēties, kas manā dzīvē bijis tāds sensacionāls.

 

Bamberēšana

Teātra izrādē viens no jaunajiem cilvēkiem, kad nevēlējās piedalīties garlaicīgos pasākumos, atrunājās, precīzāk – meloja, ka viņam uz dažām dienām jāapciemo savs slimais draugs Bamberijs. Tā kā draugs bija ļoti slimīgs un vārgs, to nācās apciemot diezgan bieži. Un šo brīvi pavadīto laiku viņš dēvēja par bamberēšanu.

Mums katram derētu biežāk pabamberēt.


9. janvāris, pirmdiena

10.01.2017.

Zobs

26. decembrī nolūza gabaliņš no mana mākslīgā porcelāna zoba. Tikai šodien tiku pie zobārsta. Tā kā mākslīgais zobs ir piecementēts pie implanta (skrūves), lai to noņemtu, tas būtu pamatīgi jādauza. Tādā veidā varētu tikt bojāta arī žokļa kaulā ieaugusī, nu jau 10 gadus vecā skrūve. Ar ārsti nolēmām, ka labāk būs, ja katru dienu šo zobu ar pirkstiem mēģināšu kustināt. Varbūt līdz vasarai izdosies, ka pats izkritīs un tad varēs nomainīt pret jaunu.

Vakarā lasīju grāmatu un sāku pildīt savu mājas darbu - kustināju zobu.


Slēpošana

Izbraucu četru kilometru apli ar savām vecajām koka slēpēm. Uzraksts vēsta, ka izgatavotas 1990. gadā, “Made in Estonia” un maksājušas 8 rubļus 60 kapeikas. Pagrabā izturējušas 27-as ziemas un domāju, ka izturēs vēl tikpat. Gadījumā, ja ar tām slēpot sanāks pensijas vecumā, jutīšos vēl gana jauna, jo slēpes taču domātas junioriem.

 

Vērtīgas domas

Skatoties romantisku melodrāmu, izdzirdēju pat divas vērtīgas domas.

“Laime nav cilvēka dabiskais stāvoklis.”

“Visas ciešanas izriet no lielāka plāna.”

 

 

Suņa Boba efekts

Mana teorija par Suņa Boba efektu* šķiet, ka atkal būs nostrādājusi. Lai arī dzīvē notiek visādi kārdinājumi, mēs pēc laika atgriežamies pie pārbaudītām un zināmām vērtībām gan cilvēku attiecībās, gan dzīves uzskatos, gan savos paradumos.

Suņa Boba ir dēla vismīļākā bērnības rotaļlieta. Vairākkārtīgi viņam tika pirktas jaunas mīkstās mantiņas ar domu, ka tās aizstās veco, saplēsto suņuku. Dažas dienas tas iedarbojās, bet drīz vien dēls atkal atgriezās pie sava Suņa Boba. Toreiz nosaucu to par Suņa Boba efektu.


Varbūtības teorija dzīvē

Vai eksistē tāda varbūtība, ka mēs katrs savu otru pusīti esam satikuši vēl ilgi pirms iepazīšanās?

Bērnībā katru vasaru pavadīju Viļānos pie omītes. Vienu reizi, braucot gar Varakļānu pienotavu (šobrīd tas ir grausts), kas atradās Varakļānu pilij pretējā ceļa pusē, mana māte pamanīja pie ceļa stāvam tumšmatainu puišeli un noteica, ka viņam laikam te esot garlaicīgi, jo pienotava atrodas prāvu gabalu no Varakļānu centra. Tikai pēc vairāk kā 10 gadiem izrādījās, ka šis puišelis ir mans tagadējais vīrs, ar kuru gan iepazinos Rīgā, studentu tusiņā. Tā kā viņa māte strādājusi pienotavā, bet vectēvs bijis pienotavas direktors, viņi šajā ēkā dzīvojuši.


Dienas miegs

Naktī sanāca gulēt 3 stundas, tāpēc, aizvedusi bērnus uz staciju, ielikos pagulēt. Kauns atzīties, bet pamodos pulksten 14.30. Tieši pēc piecām minūtēm pie durvīm atskanēja zvans. Meita atgriezās mājās no skolas. Es, savukārt, izlīdu ārā no gultas.


Balle

Tiku uzaicināta uz skolas masku balli. Nācās atteikties, jo uz šo pašu balli taisījās iet meita. Viņa kategoriski iebilda pret manu klātbūtni, jo nevēlējās, lai redzu, ar kuriem puišiem dejos.


Slēpotāji - čaiņiki

Slēpes noklāju ar vienīgo smēri, kas mājās bija pieejama. Rezultātā nevis slīdēju, bet tipināju maziem solīšiem kā uz augstpapēdenēm, jo pie slēpēm pielipušais sniegs veidoja 3 cm biezu kārtu, ko nebija tik viegli nokasīt pat ar nagiem. Kaut kā aizmocīju līdz meža vidum, bet atpakaļ nācu kājām. Dēls, savukārt, nokrita tā, ka tika ielocīta slēpju nūja. Kā viņš pamanījās salocīt metālu, līdz šim vēl nesaprotu.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.