Mana dienasgrāmata 2017

Ragavas jātaisa vasarā

Pēdējo dienu laikā šuju jaunas rudens štātes, jo pieturos pie teiciena, ka ragavas jātaisa vasarā.


Lai zinātu, ka jau rīts

Meitai vasarā pavisam kreizī dienas ritms. Tusējas gandrīz līdz pirmajām gaiļu dziesmām, bet pēc tam guļ līdz vēlam pusdienlaikam. Šodien bija uzgriezusi mobilā telefona modinātāju uz pulksten deviņiem. Nopriecājos, ka beidzot laicīgi modīsies. Nekā. Gulēja tālāk. Pēc tam tā pretīgā zvana skaņa, kas līdzinās, it kā pret stikla glāzes (graņonkas) malām sistu ar metāla karoti, skandināja ik pēc 15 minūtēm. Meita necēlās.

Kopš pirmā zvana bija pagājušas jau vairāk kā divas stundas, tāpēc dusmīgi jautāju: “Kāpēc tu uzliki modinātāju tik agri, ja augšā necelies?” Meita vēl joprojām gulšņājot atbildēja: “Lai zinātu, ka jau ir rīts.” Interesants gan tas domu gājiens. A ko tālāk, kad uzzināji, ka ir jau rīts?


Kurmis

Braucot ar riteni, uz akmeņainā mežmalas ceļa pamanīju beigtu kurmi. Ir ticējums – ja no rīta uz ceļa atrod beigtu kurmi, tad redzētājam labi neklāsies. Viens labums – tas nebija gluži no rīta, bet ap pulksten 13-tiem.


Pēdējās reizes

Kopš pagājušās ceturtdienas, kad vīrs uzzināja, ka pēc septiņām dienām būs plānotā ceļgala saites operācija, viņš centās maksimāli izbaudīt vasaras vaļaspriekus, jo tuvākos 3-4 mēnešus nevarēs pat kārtīgi paiet. Pēdējo reizi izbrauca ar riteni. Pēdējo reizi aizgāja sēņot. Pēdējo reizi pamakšķerēja. Pēdējo reizi apmeklēja fitnesa zāli. Pēdējo reizi kopā ar mani pastaigājās. Turpmākais mēnesis nebūs tik aktīvs, jo lielākoties tas noritēs gultā.


Ilgā pastaiga

Gaidot, kamēr vīru operē un kamēr viņš atiet no narkozes, Rīgā pavadīju 10 stundas un pa pilsētas centru visas dienas garumā nostaigāju 18(!) kilometrus. Ārprātīgi piekusu.


Vienatnē

Viena pati ar riteni izbraucu mūsu ierasto maršrutu, bet atpūtas pauzē, lūkojoties uz Daugavas ūdeņiem, mielojos ar saldējumu. Garlaicīgi tomēr vienatnē. 


12. augusts, sestdiena

14.08.2017.

Pirmais ābols

Tā ir bauda, iekosties pirmajā šī gada saldskābi sulīgajā ābolā.

 

Karstums

Visu vasaru gaidīju karstāku laiku. Šodien pirmo reizi termometra stabiņš pietuvojās +300C, un es jau sāku ilgoties pēc vēsuma.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.