Mana dienasgrāmata 2017

Eglīte

Dēls iesāka stellēt kopā mākslīgās eglītes detaļas, uz kādu laiku eglīti atstājot puskailā paskatā – ar pušķīti kāta galā. Abas ar meitu bijām vienisprātis, lai eglīte tāda arī paliek. Stila pēc. Abi konservatīvi noskaņotie ģimenes vīrieši iebilda pret mūsu ekstravaganto vēlmi. Beigās eglīte bija tik pat ierasta kā katru gadu. Nekāda radošuma. Nekādas novitātes.

 

Ēdiens

Piecas stundas pavadīju virtuvē, cepot piparkūkas, smilšu cepumus un grauzdējot riekstus glazūrā. Kad visus meistarojumus saliku traukos, galda klājums izskatījās gana trūcīgs. Apbrīnoju tās sievietes, kas dažu stundu laikā svētku galdam spēj uzburt fantastiskus kulinārijas brīnumus.

Toties es par ēdienu varu pasmieties šādi.


Klusie Ziemassvētki

Ziemassvētki bija tik mierīgi un klusi, ka pa dienu vairākkārtīgi radās vēlme pavāļāties gultā.

 

Pārdomas par personīgo māju, kuras man nav

“Vai tu gribētu dzīvot tik lielā mājā?” vīrs jautāja, norādot uz vēsturisku sanatorijas ēku mežmalā, kas pamazām sākusi pārvērsties par graustu.

“Ko tik lielā mājā es darītu?” pārjautāju. “Man pilnīgi pietiktu ar vienu istabu.”

Tik tiešām, cik tad īsti liela dzīvojamā platība nepieciešama cilvēkam? Vai nav tā, ka celdami lielas ģimenes mājas, bieži vien pārforsējam, jo pēc tam daļa telpu paliek neapdzīvotas. Mazai platībai ir sava priekšrocība – tiek ierobežota lieku krāmu iegāde, jo lielā mājā ātri vien iespējams apaugt ar mantām, bez kurām mierīgi varētu arī iztikt.

 

Staiginātāji

Vakarpusē sniega vietā pamatīgi līņāja. Tumsā bija redzami vien vientuļi gājēju stāvi ar pavadā ejošiem suņiem. Kaķu saimnieki tādās dienās var noraudzīties pa logu un atviegloti nopūsties: “Labi, ka man kaķis nav jāved ārā.”

Mums nav ne suns, ne kaķis, bet ir dēls, kuru pēc pieprasījuma nācās ar mašīnu aizstaigināt līdz draugam.


26. decembris, otrdiena

26.12.2017.

Mūsu putniņš

Kad meita abas Ziemassvētku dienas pavadījusi citā ģimenē, tu saproti, ka putniņš jau izaudzis un no savas ligzdas sāk pamazām attālināties.


Brīvlaiks

Izbaudu bērnu brīvlaiku. Nav agri jāceļas, lai viņus vestu uz staciju.


Pamācību pērles

Tautas teiciens – “Septiņas reizes nomēri, pirms griez.”

Uzņēmēju teiciens – “Kamēr septiņas reizes mērīsi, kāds cits nogriezīs.”


Slinkuma atrunas

Kaut kur izlasīju, ka pēc budistu domām slinkumam ir sešas atrunas:

  • pārāk auksts;

  • pārāk karsts;

  • pārāk agrs;

  • pārāk vēls;

  • esmu pārāk izsalcis;

  • esmu pārāk pieēdies.

 

Mana meita šo slinkošanas atrunu sarakstu var papildināt vēl ar vienu atrunu:

  • man jāmācās.


Gadi skrien

Kad ieraugi radinieka pilngadīgo dēlu un skaidri atceries radinieku pašu tādā vecumā, tad gribi vai negribi, bet jāpiekrīt Rozenštrauham (dziesmu autors) par gadiem, kuri skrien kā stirnas.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.