Tauku bumbiņas

Pēdējos trīs gados esmu novērojusi, ka zīlītes tik naski kā agrāk vairs neēd veikalā pirktās ar graudiem kopā saveltās tauku bumbiņas. Iespējams, ka mainījies sastāvs. Droši vien arī te piejaukti visādi E.

Uz balkona divas nedēļas nostāvēja tauku bumbiņa, bet neviens putns to pat nepaknābāja. Nolēmu sadrupināt smalkāk. Ar spēku situ pret palodzi, bet no bumbiņas pat gabaliņš neatdalījās. Kā tik cietu veidojumu var saknābāt putni? Tur jau knābi var nolauzt. Talkā nācās ņemt āmuru (Kur tas redzēts – ēdamo skalda ar āmuru?!). Ar to arī tik viegli nevedās, bet kaut kā jau bumbiņu sadrupināju. 

Parādnieki

Vairākas reizes e-klases dienasgrāmatā rakstīju, kādi kuram parādi sakrājušies. Tik un tā bija vairāki, kuri tā arī savus parādus nenokārtoja.

Dāvanu šopings

Gluži kā zobu sāpes – tik netīkams pasākums ir klīst pa veikaliem, meklējot Ziemassvētku dāvanas.

Egle nebūs?

Pagājušajos Ziemassvētkos dēls sastellēja mākslīgo egli, bet meita sasparojās uzkarināt uz tās vienu vienīgu mantiņu. Izskatās, ka šajos Ziemassvētkos izdarīts netiks pat tik daudz, un egle tā arī nogulēs gultapakšā, izjaukta pa daļām un iepakota kartona kastē.

Bezizeja

Tā dāvanu gādāšana sāka kļūt jau par apgrūtinājumu. Nu nekādi nevarēju vīram atrast kaut ko saistītu ar makšķerēšanas tēmu. Kaut arī sesijas starplaikā laika nav daudz, nolēmu zivi uzmeistarot pati.

Dāvana

Iesāku gleznot un konstatēju, ka lielākā daļa akrilkrāsu sakaltušas. Tā ir, ka šādai nodarbei atvēl laiku tikai reizi gadā.

Uztapināju vīram dāvanu – zivi Ziemassvētku vecīša tērpā ar egles zara makšķeri rokā.

Urā! Pabeidzu mācīties!

Tik ļoti vēlējos pirms Ziemassvētkiem pasniedzējiem nosūtīt visus rakstiskos ieskaites darbus. Sēdēju līdz vēlai naktij, kamēr pabeidzu pēdējo. Urā! Rīt ar vieglu sirdi varēšu cept peperkokus.