Jūrkalnē

Ar basām kājām izbaudīju siltās jūrmalas smiltiņas. Pirmo reizi šajā gadā.

Skumjas

Kad tevi nomoka veselības problēmas, prieku nesagādā pat ilgi gaidītais pavasara ziedēšanas laiks.

Apģērbu “albums”

Kārtoju plauktu, kurā glabājas mani šūtie apģērbi. Nekādi nevarēju sadūšoties izsviest laukā, kaut arī tie, gluži kā fotogrāfijas albumā, nepārprotami atgādina par manu vecumu. Uz sentimentālu noti pavilka kaut vai kleita, kuru valkāju, kad pirms 20 gadiem gaidīju meitu.

Sapnis un īstenība

Četras mokpilnas diennaktis tika gaidīti dēla eksāmena rezultāti. Nosapņoju, ka ticis Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Vēlāk sapnis apstiprinājās.

Darbs vai veselība

Agri no rīta sazvanīju slimnīcas uzņemšanas nodaļu un pārjautāju, vai varu ierasties bez ārsta nosūtījuma. Pēc tam piezvanīju mācību pārzinei un pateicu, ka nebūšu skolā. Viņa man pārmetoši atgādināja, ka stundas nevarot tā pēkšņi pārkārtot. Vajadzējis to paziņot jau laicīgi. Dusmīgi atcirtu, ka man veselība ir svarīgāka par darbu un es pirms četrām brīvdienām nevarēju paredzēt, ka tieši šodien būs nepieciešama ārstu palīdzība.

Slimnīcā

Diennakti, ko pavadīju slimnīcā, kārtīgi atpūtos. Sen nebiju tik ilgi gulšņājusi ar grāmatu rokās. Biju jau piemirsusi slimnīcas ēdienu (ne)garšu. Izskatījās, ka vakardienas neapēstajiem dārzeņu salātiem šodien klāt pieliets ūdens, iegūstot dārzeņu zupu.

Ērce

Meita, domādama, ka tā ir krevele, no augšstilba nokasīja mazu ērcīti. Diez, kur pilsētā to varēja sadabūt? No kaimiņu kaķa, kas pieglaudās, vai? Pats smieklīgākais, ka ērce nokrita uz raibās grīdsegas līdzās gultai. Meita to labu laiku centās atrast, bet neizdevās. Beigu beigās ērce pielipa pie samitrinātas salvetes. Vēlāk kā bieds tā tika iesprostota plastmasas trauciņā ar vāku, lai mums tiktu atrādīta.

Latvijas svētki

Pilsētas centru piepildīja mūzika un cilvēku čalas. Skaisti svētki skaistā dienā.

Bezjēdzīgi izniekotais papīrs

Ar žēlumu noskatījos uz pastnieci, kas darīja savu darbu un mūsu kāpņu telpas pastkastītēs ieslidināja krāsaini apdrukātos reklāmu bukletus. Viņa jau nemaz nezina, ka neviens tos nelasa. Dienas beigās parasti viss nesums mētājas uz palodzes vai grīdas. Lai neieaugtu papīru kaudzēs, es katru reizi tos savācu un pievienoju makulatūrai.

Bet kokus kāds turpina cirst, lai no tiem iegūto papīru kāds cits bezjēdzīgi izniekotu.

Suņa sū…i

Pilsētas iedzīvotāji jau vairāku gadu garumā tiek radināti aiz saviem mājdzīvniekiem savākt. Tikai mūsu pirmā stāva kaimiņš (krievs), kurš katru dienu pagalmā izved pastaigināt savus trīs(!) kvekšķus, laikam domā, ka pēc mikro sunīšiem zālājā paliek nepamanāmi mikro sūdiņi. Šorīt tādi sūdiņi rotāja betona segumu pie kāpņu telpas ārdurvīm un arī pie šī paša kaimiņa dzīvokļa durvīm. Pirmo es savācu, lai kāds neiekāptu, bet otrajam uzliku baltu salveti, lai pamanāmāk. Būtu labi, ja kaimiņš pats iekāptu savos sūdos, nākot laukā no dzīvokļa.