Piekusonis

Kad piecos cēlies, novadījis septiņas mācību stundas un pēc pieciem atgriezies no skolas, esi izslāpis pēc miera un klusuma. Tādās reizēs saprotu tos, kam nav spēka piecelties pat no dīvāna.

Ķepaiņa ziemas miegs

Ārā tik tumšs, ka man visu dienu nāca miegs.

Ačgārnais režīms

Pēc pulksteņa pagriešanas kaut kā krasi sabojājies dienas ritms. No rīta nāk miegs tik ļoti, ka spētu nogulēt līdz pat pusdienām. Bet pats ražīgākais laiks – vakars un nakts līdz pat pulksten trijiem. Rezultātā darba dienās pa nakti sanāk gulēt tikai dažas stundas.

Kur tik neaug!

Savas klases izlietnē, ko nebiju lietojusi vairāk kā nedēļu, pamanīju izstīdzējušu asniņu. Domāju, - kāds iemetis, taču izrādījās, ka tas tur izaudzis. Izrāvu ar visu saknīti un joka pēc izmērīju – 14 cm. Iespraudu trauciņā ar zemi. Varbūt turpinās augt?

Veļas mašīna

Vakar salūza vecā veļas mašīna. Izsaucām meistaru. Esot jāmaina gultņi un vēl kaut kādas divas lietas. Parēķinājām, ka vešana uz un no darbnīcas, kā arī labošana prasītu aptuveni 200 eiro, tāpēc nolēmām labāk pirkt jaunu. Tagad, kad veļa beidz mazgāties, tiek atskaņota mūzika.

Kurš pirmais?

Meita no Rīgas uz mājām brauca ar vilcienu, bet es – ar mašīnu. Ap Jāņavārtiem abi transportlīdzekļi brauca viens otram līdzās, un meita pa vilciena logu mani ieraudzīja.

Lielā jubileja

Omītei jau 96. Ko tik viņa jaunībā nav piedzīvojusi - kara šausmas, cietumu, Salaspils koncentrācijas nometni, slēpšanos mežā, lai neizsūtītu uz Sibīriju, kā arī stāvēšanu līdzās ebrejiem uz nošaušanu. Un tas viss, 19 gadus vecai meitenei esot mātes cerībās. Bet vienmēr kāds augstāks spēks viņu pasargājis. Varbūt tā ir viņas dzīves lielā mīla - pirmais vīrs, kas krita 1941. gada vasarā, tikai dažus mēnešus pēc kāzām.

Lāčplēša diena Ogrē

Viens vienīgs vārds. BRĪVĪBA. Un tas jau pasaka visu, jo iet roku rokā ar LAIMI.

Par Latviju savu dzīvību atdeva arī manas omītes abi brāļi.

Piparkūku sieviņa

Vīrs nopirka piparkūku. Tik līdzīgu man. Laimīgu.