Miegs

Tā nu sanāca, ka naktī pagulēju tikai 45 minūtes. Pa skolu staigāju samiegojusies kā muša pēc ziemas miega.

Elitārā skola

Novadīju rokdarbu nodarbības mācību iestādē (neteikšu kurā), kas atrodas netālu no Jūrmalas. Mācības tur notiek pēc Anglijas mācību programmas un tikai angļu valodā. Nekad iepriekš nebiju interesējusies par mācību maksām privātās iestādēs. Vispār iespaidīgi. Atkarībā no vecuma: 10 000 - 17 000 eiro gadā(!). Nezinu, vai tiesām ir jēga, piemēram, par 3 vai 4 gadus vecu bērnu gadā maksāt 10 000 eiro, jo, manuprāt, ja vecāki ar viņu intensīvi nodarbotos mājās, rezultāti droši vien būtu tādi paši vai vēl labāki. Vienīgā priekšrocība – angļu valoda, bet to jau mūsdienās var iemācīties arī skatoties multenes.

Ja šajā skolā bērns pavadīs 13-14 gadus, tad vecāki viņā būs ieguldījuši iespaidīgu summiņu. Un vēl – skolā mācās tikai daži latviešu bērni. Gandrīz visi – krievi. Izdariet secinājumus paši…

Apstājies laiks

Vienas stundas ietvaros pamanīju trīs apstājušos pulksteņus – divus mājās un vienu skolā. Vai tas ir kāda neredzama spēka brīdinājums vai vienkārši sakritība?

Foto

Paziņam, kurš šobrīd dzīvo Fidži salās, palūdzu atsūtīt kādu saulainu bildi ar palmu un okeānu, lai mēs - dzīvojošie Latvijā - šajā pelēkajā dienā izbaudītu kaut ko vasarīgu.

 

Vēsture atkārtojas

Meitai kursabiedrs uzticēja apgriezt ataugušos matus. Arī mani “pirmie kucēni” bija kusabiedri. Ja parēķina, tad savējiem matus griežu jau gandrīz 30 gadus.

Skolas koncerts

Skaists Latvijas simtgadei veltīts koncerts skaisti izrotātā skolā. Tik emocionāli, ka acīs sariesās asaras.

 

Pacietība

Gandrīz divas stundas nogaidīju savu rindu pie pasniedzēja uz konsultāciju. “Jūs gan esat pacietīga,” kad beidzot vērsos ar savu jautājumu, pasniedzējs noteica.

Pacietību manī ieaudzinājusi skola, jo gadās stundas, kad viens un tas pats sakāmais jāatkārto katram skolēnam. Cits jau pēc trešā stāstījuma uzsprāgtu, bet mums jābūt savaldīgiem.

Nameja gredzens

Lai vēsturnieki apstrīd notikumu autentiskumu*, un lai šobrīd populāro seriālu “Game of Thrones”** un “Vikings”** fani to uzskata par sīku treileri, bet man patika “Nameja gredzens”. Holivudiska, kvalitatīva, liela mēroga pasaka. Bet galvenais, ka to radījuši latviešu kinomeistari.

* Arī filmas par Karali Artūru ir tikai leģendas.

** Šīs filmas tomēr domātas konkrētai auditorijai. Varat mani uzskatīt par vecmodīgu, bet “Game of Thrones” manā skatījumā ir seksuāli izvirtusi varaskāres filma.

Teiciens

Skatījos bērnības pasaku filmu “Zelta zoss”. Tur abi vecākie brāļi jaunākajam teica: “Kurš ir godīgs, tas ir muļķis.” Lai kā arī negribētos, tomēr mūsdienās tā ir pilnīga taisnība.

 

Simtgades salūti

Nolēmām noķert divus salūtus vienā vakarā, tāpēc pēc Ogres salūta steigšus braucām uz Rīgu. Biju patiesi priecīga, ka, vairākkārtīgi riņķojot, uz Maskavas ielas t/c “Mols” apkārtnē atradās viena brīva vietiņa mašīnai. Cerējām līdz centram nokļūt ar tramvaju, jo transports tika solīts par velti. Tikai kāda jēga šim bezmaksas transportam, ja tas brauca reti un bija piebāzts tik pilns, ka durvis knapi vērās ciet. Gājām kājām.

Diemžēl lielā cilvēku pūļa dēļ tuvu galvenajam epicentram netikām, tāpēc no grandiozā salūta redzējām vien tās ugunis, kas tika izšautas augstu gaisā. Bet pēc salūta Vecrīgā pie Okupācijas muzeja iestrēgām ļaužu masā tā, ka vairākas minūtes nevarējām pakustēties no vietas.

Pie vienas reizes bija iecerēts apskatīt “Staro Rīga” objektus, tomēr viss spēks un prieks kaut kā izplēnēja, redzot Vecrīgas piedrazotās ielas.

Pēc šī brauciena palika tāda sāja sajūta, it kā svētku torte būtu nedaudz piedegusi un mēs no tās būtu pagaršojuši tikai dažas drupačiņas. Vismaz viens labums – šo svinīgo vakaru pavadījām visa ģimene kopā, jo pēdējā laikā mums sanāk samērā reti iziet sabiedrībā četratā kā agrāk.

 

Ogres salūts

Ogres salūts debesīs iezīmēja sarkanas sirsniņas. Rīgā tādas ekstras nebija.

 

Rīgas salūts

Pat vilciens, kas brauca pāri dzelzceļa tiltam, salūta laikā palēnināja gaitu.

 

Rīgas salūta fotogrāfija līdzinās gleznai ar lieliem otas triepieniem.