Mana dienasgrāmata 2018

26. marts, pirmdiena

27.03.2018.

Skumjas

Domas nemitīgi atgriežas pie vakar Krievijas pilsētā Kemerova notikušās traģēdijas, kur ieslēgtā lielveikala kino zālē nodega desmitiem bērnu. Cik bezspēcīgs jūtas vecāks, saņemot no bērna īsziņu ar atvadu vārdiem un saprotot, ka nespēj viņu izglābt.

 

Mācības / mocības

Kad meita uzsāka mācības 1. klasē (pirms 13 gadiem), klases audzinātāja vērsās pie vecākiem: “Tagad arī jūs uzsākat skolas gaitas”. Tikai vēlāk sapratu, ko viņa ar to domāja.

Dēlam līdz skolas beigšanai atlikuši vēl 3,5 gadi. Tas nozīmē, ka arī man līdz skolas gaitu beigām atlikuši 3,5 gadi. Kā es gaidu to mirkli. Esmu jau piekususi no ikvakara papildus pienākumiem.


Miega aritmija

Meitas dienas režīms studentu brīvlaikā izgājis galīgi no ritma. Gulēt iet gandrīz, kad es ceļos, un guļ līdz vēlai pēcpusdienai.


Aizkavējies pavasaris

Spānijas dienvidos +270C, Kiprā +280C, bet Latvijā -130C. Atkal sākušies aukstumi. Labums tikai, ka pa nakti.


Kad vienam auksti, bet otram - nē

Pēcpusdienas viltīgā saulīte izmānīja ārā pastaigāties. Viltīga tā, jo nemaz nebija tik silti, kā likās sēžot istabā. Gāju gar upi un drebinājos no aukstuma, kaut biju ģērbusies mētelī. Bet upē kāda sieviete peldējās...


Sniega Lieldienu zaķis

Pa dienu sniga. Ap divpadsmitiem naktī, kad gandrīz visi daudzdzīvokļu namu logi bija tumši, kas liecināja, ka cilvēki jau devušies pie miera, nolēmu pagalmā uzvelt sniega Lieldienu zaķi. Mani pieaugušie bērni atteicās no šī “projekta”. Skatījās uz mātes rosību pa logu.

Vēlāk prasīju meitai, vai viņa zina vēl kādu sava vecuma jaunieti, kuram māte bez kautrēšanās veltu sniega bumbas. Meita pasmaidīja un teica, ka nezina.

Sniega nebija daudz, tāpēc zaķis sanāca tāds pelēcīgi netīrs.


Statistika

Pirmo reizi pa visu zirnis.lv pastāvēšanas laiku mēnesī tik daudz lietotāju – 3508.

 

Brucinātāji

Naktī pēc sniega zaķa uzvelšanas, dēlam jautāju: “Ja tev būtu trīs vai četri gadiņi, vai tu priecātos, ja no rīta, paskatoties pa logu, ieraudzītu Lieldienu zaķi?”

Dēls atbildēja pavisam godīgi: “Es to gribētu ātrāk nobrucināt.”

Viņa skaļi izteiktās domas izpildīja citi puiši, jo šorīt mans sniega zaķis tika pamatīgi saspārdīts un sabradāts.

Kāpēc vīriešu kārtas pārstāvjiem raksturīgi visu sabojāt un nolīdzināt līdz ar zemi? Kaut vai kari. Tos jau sievietes neuzsāk. Psihologi esot veikuši pētījumu, ka brucina tie, kas paši kaut ko tādu nevar uzcelt. Viņi tādā veidā mēģina cietušo pielīdzināt savam līmenim. Un tagad vēlreiz rodas jautājums par kariem…


Logo

Atvadījos no iepriekšējā zirņa logo, kas bija zīmēts ar roku. Visu nakti Illustratorā konstruēju jauno. Tikai pulksten 9-os no rīta aizgāju gulēt.

vecais logo

 

 

jaunais logo


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.