24 gadi kopā

Kāda ir vislabākā dāvana kāzu jubilejā? Nodzīvot kopā tik ilgi.

Atspulgs

Kad nebija izdomāts spogulis, dzīve ritēja daudz mierīgāk. Skatījies neskaidrajā ūdens atspulgā un neredzēji ne savas krunkas, ne izplūdušo augumu.

Salkanā smarža

Beidzot sapratām, kas rada pretīgi salkano smaržu, kuras dēļ gandrīz visu vasaru nav iespējams atvērt logus. Apakšējā dzīvokļa kaimiņam ir suns un divi kaķi. Iespējams, lai nomāktu savas dzīvnieku fermas radīto smaku, viņi katru dienu visās istabās izsmidzina gaisa atsvaidzinātāju un atver vaļā logus. Tā pretīgi salkanā aerosola smarža ceļas uz augšu un nāk iekšā pa mūsu atvērtajiem logiem. Nav diez cik patīkami, ja ārā valda pekle. Pie tam tā smarža neizvēdinās un nepazūd, bet, līdzko atver logus, jūtama jau otro mēnesi.

Nelāgā pašsajūta

Pienākuma pēc pusi dienas vajadzēja uzturēties netīkama cilvēka sabiedrībā, jo alkoholisms ir gana postošs. Pēc tam jutos pavisam nelāgi. Lai attīrītos no dienas laikā gūtajām negatīvajām emocijām, vakarā izbraucu palielu loku ar riteni.

Kapi

Kapu kopšana vecāka gada gājuma cilvēkiem līdzinās mazdārziņa uzturēšanai, jo vasaras mēnešos kapi tiek aprūpēti vismaz reizi vai divas reizes nedēļā. Citreiz pat šķiet, ka ar mirušo cilvēku dzīves laikā tik bieži nav tikušies kā tad, kad viņš miris. Lai mani bērni un mazbērni pusi savas vasaras nepavadītu, skraidelējot pa kapiem, tos uzkopdami, jau sen esmu pieņēmusi lēmumu par manis kremēšanu un pelnu izkaisīšanu mežā pie mūsu eglītes. Nevēlos, lai mana kapa vietas uzkopšana kļūtu par piespiedu pienākumu. Vislabākais, kas pēc manis paliks  - tās būs atmiņas.

Pretī mēness aptumsumam

Jau otro nedēļu turas tāda svelme, ka pa dienu nav iespējams iziet ārā. Šodien nedaudz sāpēja galva un dienas laikā nāca miegs. Varbūt tā mani ietekmēja mēness? Ap divpadsmitiem naktī, kaut arī pirms tam biju saldi čučējusi, saģērbos un izgāju ārā. “Pretī mēness aptumsumam” - tā nosaucu nakts pastaigu.

Strīpainās bermudenes

Uzvilku strīpainās bermudenes (šortus), ko šuvu tad, kad vasarā pēc trešā kursa strādāju studentu vienībā, glābjot Pociema kolhozu, un izbraucu ārā ar riteni. Bikses man derēja tieši tāpat, kā pirms 27-iem gadiem. Un tas ir labs rādītājs.

Pēc sēņošanas mājup no meža ar tukšu katliņu (1991., Pociems, Limbažu rajons).

Izšuvums

Internetā netīšām uzgāju dīvainu zirņa izšuvuma paraugu, ko piedāvā Printerest.

Pretpoli

Janvārī dienām ilgi tupi līdzās radiatoram uz dīvāna, sapņodams par karsto vasaru un gaidīdams, kad mīnusi mazināsies. Savukārt jūlijā visu dienu notupi uz tā paša dīvāna, ķerot atvērto logu caurvēju un gaidot vakaru, kad svelme mazināsies, lai beidzot varētu iziet ārā atvēsināties.