Sēņotāja

Pēc trīs dienu lietus, mežā izstaigāju gaileņu vietas. Nekā vēl nav.

Tā tik ir vasara!

Citāds loms

Zivis upē neķērās, toties dzeguze neskopojās ar gadu skaitīšanu. Piekūkoja atliku likām.

Jo tālāk, jo grūtāk

Meita kārtoja pēdējo eksāmenu bioķīmijā (mācās RSU mediķos 1. kursā). Kad no rīta ar mašīnu vedu uz staciju, smagi nopūtās un teica: “Kad pabeidzu vidusskolu, nedomāju, ka augstskolā būs tik grūti.” Uz to es mātišķi pasmaidot atbildēju: “Kad pabeigsi augstskolu, redzēsi, ka patstāvīgajā dzīvē būs vēl grūtāk.”

Grāmatu meklējumos

Pirmajā atvaļinājuma dienā teju divas stundas atļāvos pavadīt grāmatnīcā. Gandrīz neiespējami atrast ko lasāmu, lai ieinteresētu 16-gadīgu pusaudzi. Meitenes no izdevēju puses tiek lutinātas vairāk.

Kas īsti ir blogs?

Pirms Jāņiem Gemius (interneta auditorijas mērījumu uzņēmums) publicēja 2018. gada pavasara blogu topu (piebilde - šajā topā piedalās tikai tie Latvijas blogi, kas pieteikušies mērījumiem). Lai arī apmeklētāju skaits nav tik iespaidīgs kā topa līderiem, zirnis.lv ierindojās 19. vietā. Manuprāt, ļoti labs rādītājs, ja ņem vērā, ka nekad neesmu aizrāvusies ar apmeklētāju “vākšanu” sociālajos tīklos. Bet ne par to ir šis stāsts.

Pirms dažām dienām nolēmu papētīt sīkāk, kādi tad īsti ir šie divdesmit labākie blogi. Biju patiesi pārsteigta, jo radās šaubas, vai patiešām visus no tiem var dēvēt par blogiem. Manā skatījumā blogs ir viena(!) autora personīgā pieredze, kuru viņš nodot citiem. Taču liela daļa no šī divdesmitnieka līdzinās e-žurnālam, kuru vada vairāku autoru kolektīvs. Pie tam daudzi raksti ir vai nu preses relīzes, vai adaptēts tulkojums, vai arī pasūtīta slēptā reklāma. Protams, ka autoram, kurš visu bloga saturu raksta viens pats, izmantojot tikai savā galvā radītās idejas, nav iespējams mēroties ar šiem gigantiem. Tāpēc vēl joprojām paliek aktuāls jautājums – kas tad īsti ir blogs?

P.S.

Internetā uzgāju šādu termina skaidrojumu: "Blogs ir periodiskas, secīgas personu domu un tīkla saišu publikācijas internetā. To parasti uztur viena persona, kas tajā publicē rakstus par sev aktuālām tēmām, ikdienas piedzīvojumiem, kā arī ievieto attēlus vai video materiālus.”

Rīgā iesoļo LATVIEŠI

Beidzot Rīgā, kurā ikdienā bieži vien dzirdama krievu valoda, iesoļoja LATVIEŠI. Kā izrādās, mūsu nemaz tik maz nav. Dziedātāju un dejotāju gājiens ilga vairāk kā 5 stundas. Divas no tām kopā ar dēlu pavadījām klātienē, bet atbraucot mājās, pa televizoru turpināju skatīties, cik skaisti LATVIEŠI ieņēma Rīgu.

Mans - Ogres novads.

Atmiņas

Dziesmu un Deju svētku noskaņā pāršķirstīju jaunības albumu. 1990. gadā (pirms 28 gadiem) bija vienīgie svētki, kuros piedalījos kā dalībnieks. Pēdējie svētki padomijas režīmā, bet jau ar brīvības garšu.

Tautas koris "Ogre" (diriģents Jānis Zirnis) 1990. gada Dziesmu un Deju svētku gājienā.