Ziemas pazīmes

Krita pirmās retās sniega pārslas.

Pamatīgā slodze

Ja mediķiem izdevies izurbties cauri Stradiņu universitātes pirmo trīs kursu ellei, paklanos viņu priekšā un saprotu, kāpēc par vizītēm mums jāmaksā tādas summas. Sen neesmu redzējusi savu meitu tā zubramies - no agra rīta līdz vēlai naktij visas nedēļas garumā, jo katru nedēļu kontroldarbi, laboratorijas darbi un ieskaites. Darba dienās viņai sanāk gulēt tikai 2-5 stundas. Šī iemesla dēļ viņa jau sāk domāt par studiju pamešanu, jo draugiem, kas studē citās augstskolās, nav tik ārprātīga slodze. Pie tam katru dienu 3 stundas aiziet ceļā turp un atpakaļ. Mēģinu viņu motivēt, ka jāiztur, jo augļi ienāks vēlāk, bet pati saprotu, ka nepieciešams ārkārtīgi stiprs iekšējs spēks.

Dārgā samaksa par kļūmi

Vairākas reizes nedēļā meita iet mācīties uz anatomikumu. Ar dažādiem preparātiem, kas izsniegti un salikti paplātē, jādodas uz noteiktu telpu pie mikroskopiem. Šodien caurvēja dēļ viņas draudzenei pret paplāti atsitās durvis. Zemē nokrita un sasitās vairākas stikla plāksnītes. Tagad draudzenei līdz nākamajai ieskaitei jāsamaksā 100 eiro, citādi netiks pielaista. Un tas jau ir šīs nedēļas nogalē.

Pelēkums

Dienas gaišākā daļa tik pelēka un apmākusies, ka, pamostoties bez ieskatīšanās pulkstenī, vairs nevari noteikt, vai rīts, pusdienlaiks vai vakars.

Pienākums

Lai paspētu uz savu darbu, varētu gulēt līdz 7.30, bet esmu mamma, tāpēc jāceļas 5-os un jāmodina lielie bērni, jo viņi pošas uz Rīgas skolām.

Helovīni

Pirmais gads, kad pie durvīm nezvanīja maskās ģērbtie briesmeklīši. Laikam nezināja jauno kāpņu telpas kodu.

Netipiskie siltumi

Novembra pirmā diena, bet ārā gāju jakā, jo temperatūra +15⁰C.

Skolotāju klase

Ogres novada pasākumā “Gada skolotājs 2018” satiku bijušās klasesbiedrenes. No 13 meitenēm, kas mācījās kopā līdz 8. klasei, par skolotājām esam kļuvušas četras - divas angļu valodas un divas vizuālās mākslas.

Draudzība uz mūžu

Ja tā padomā, tad vispiesātinātākais un jautrākais jaunības laiks bija trīs studentu vienībā pavadītās vasaras Latvijas kolhozos - 1989., 1990. un 1991. gads. Pagājuši 27 gadi, bet 9-ņu cilvēku kompānija ik pa laikam tiekas joprojām. Tā ir nenovērtējama bagātība – draudzība un kopīgas atmiņas uz mūžu.

Gaisma tumsā

Pilsētas mājas lapā izlasīju, ka šovakar Ogrē viesosies ceļojošais gaismas festivāls “Goda aplis”. Cerēju ieraudzīt ar attēliem izgaismotu kādu centra māju kā pasākumā “Staro Rīga”. Kaut kā pabāli gan – viena liela disko bumba un krāsainas lampiņas 80-to gadu diskotēkas stilā. Tagad nedaudz citi laiki. Tas mūs vairs nepārsteidza. Vienīgais, kas patika, Ogres domes izliktie svečturīši pilsētas centrā.

Svečturi ar Ogres logo.

Jaunās mediķes ieteikums

Kāds puisis meitai žēlojās, ka sastiepis potīti: “Ko tu man varētu ieteikt kā topošā mediķe?”

Tā kā meita ciest nevar čīkstošus puišus, viņa pajokojās, sakot, ka zobu pasta jāsajauc ar eļļu, 15 minūtes jāpatur ledusskapī un tad jāuzliek uz sāpīgās vietas.

Diena pa mājām

Nebija nekādas vēlmes iet laukā no mājām. Tā tur visu dienu arī pavadīju.