Līksme

Sen nebiju gājusi ārā, lai tāpat vien pastaigātos pa pilsētu. Visas maņas pēc ieilgušā ziemas miega burtiski atdzīvojās. Nāsis uztvēra pirmās pavasarīgās smaržas, ausis tīksminājās par putnu vīterošanu, bet acis priecājās par saulaino gaišumu. Ap sirdi kļuva līksmi, jo apzinājos, ka tūlīt, tūlīt sāksies mans mīļākais gada periods – pavasaris un vasara.

Daugava

Daugavas ledu pamazām sācis ieskaut ūdens. Brīnos par zemledus makšķernieku bezatbildīgo drosmi.

Sievietes dara, lai būtu skaisti

Visiem zināms fakts, ka sievietes vienmēr kavē un visu dara daudz ilgāk nekā vīrieši. Un tas nav tāpēc, ka viņas būtu slinkākas, tizlākas vai vēl tur kaut kādas. Vienkārši, ja sievietes kaut ko dara, šim procesam jābūt virzītam uz skaisto, un līdz ar to tas prasa vairāk laika. Sniegšu piemēru attiecībā uz sevi. Ja man ir jāgatavo ēst, neciešu to darīt nesakoptā virtuvē, tāpēc vispirms notīru plīti un galdu, noslauku nomazgātos traukus un salieku tos plauktos, kā arī izslauku grīdu, lai nav jābradā pa drupačām. Un tikai tad ķeros klāt ēst gatavošanai. Tas nekas, ka pēc tam viss atkal būs netīrs. Man vajag skaisto jau procesa sākumā. Savukārt vīrs krietni vien pieticīgāks. Viņš nestreso par netīru plīti un grīdu un, lai lieki nepiepūlētos trauku mazgāšanā, ēdienu var paēst uzreiz no katla vai pannas, kurā tas tika gatavots. Lūk, uz kā rēķina vīrieši ietaupa savu laiku. Uz skaistumu.

Duramater

Rīta pusē meitai jautāju, vai viņa vispār esot pamanījusi, ka dura māte (domāju – muļķa māte) vakar to un to ir izdarījusi viņas vietā. Meita pārsteigta paskatījās uz mani un jautāja: “Kā tu zini par duramater?”. Kāda sagadīšanās! Izrādās, ka duramater ir smadzeņu daļa, bet par smadzeņu uzbūvi meitai šodien augstskolā paredzēta ieskaite.

Sievietes nevar laist uz veikalu

Vīrs dušas telpā noņēma veco, salūzušo krānu un pirms jaunā pieskrūvēšanas secināja, ka nav nopircis gumijas blīves. Sēdos mašīnā un traucos uz veikalu, pie sevis smīkņājot, ka nākas dzenāt mašīnu pakaļ diviem maziem gumijas gabaliņiem, kuru kopējā vērtība 14 centi.

Tā nu sagadījās, ka bez gumijas gabaliņiem būvmateriālu veikalā nopirku vēl šādus tādus iepriekš neplānotus sīkumus. Kasē uzrādīja, ka man jāmaksā 15 eiro. Jā (un te ir jābūt dziļai nopūtai). Tā bija vislielākā vīra kļūda palaist mani uz veikalu, jo ieplānoto 14 centu vietā iztērēju 100 reizes lielāku summu.

Pazudušie cimdi

Dēlam pazuda cimdi. Tā kā mašīnā tos neatradām, izvirzījām divas versijas: pirmā – palikuši privātskolotājas mājā, otrā – nokrituši pie privātskolotājas mājas vārtiņiem, kad dēls kāpis laukā no mašīnas. Tikai pēc vairākām stundām iedomājos, ka pie privātskolotājas dēlu vedu ar vienu mašīnu, bet pakaļ braucu ar citu mašīnu. Tātad cimdi vēl joprojām atradās mašīnā. Tikai otrā.

Web lapa

Viens no augstskolā uzdotajiem praktiskajiem uzdevumiem - izveidot web lapas vizualizāciju un aprakstīt to. Lai nedaudz atvieglotu darbu, nolēmu vizuāli uzlabot savu mājas lapu, bet pirms to sāku darīt, ķēros klāt pie teorētisko materiālu studēšanas un apkopošanas. Pats smieklīgākais, ka tad, kad pirms vairākiem gadiem kopā ar vīru izveidojām šo vietni, darīju to pēc iekšējām sajūtām, neko nezinot par mērķauditorijas pētīšanu, struktūras shēmām un vizuālajām modes lietām. Beidzot uzzināšu, kā tad īsti pēc visiem likumiem tā lapa ir jāveido.

30 gadi

Satiku bijušo klases biedru. Viņš man lika sajusties vecai, jo atgādināja, ka šogad aprit 30 gadi kopš vidusskolas izlaiduma. Kaut kā par to nebiju aizdomājusies.

Ledus izklaides

Kas tas par stiliņu – atbraukt uz karjeru, lai pastaigātos pa ledu? Tā vien izskatās, ka cilvēki atraduši jaunu izklaidi. Es gan esmu piesardzīga. Uz aizsalušas ūdenstilpnes nekāptu pat bargā ziemā.

Fotografēšana

Ejot pastaigāties pa mežu, kā vienmēr līdzi paņēmu fotoaparātu. Dēls paspīdēja: “Ja dzīves nav, tad vajag iemūžināt katru sakni”.