Mūsu tautas melnie traipi

Pēc prezidenta Raimonda Vējoņa vakardienas publiskās runas pie Brīvības pieminekļa, tauta sociālajos tīklos sašūmējusies. Par ko? Par to, ka viņš skaļi pateica taisnību, atklājot latviešus ne tik baltā krāsā kā mums gribētos.

No prezidenta runas izrakstīju divus, manuprāt, svarīgus citātus, jo tie skāra arī manu omīti, kas tai laikā dzīvoja netālu no Ciblas. Dzirdēju stāstām, ka vietējie stukači viņas ģimeni bija ielikuši sarakstā, lai izsūtītu uz Sibīriju, bet kāds labdaris esot brīdinājis, tāpēc omītes ģimene izglābās, jo paspēja noslēpties, taču viņas abu māsīcu ģimenes, kas dzīvoja dažus ciemus tālāk, izsūtīja.

“Arī Latvijas iedzīvotāju deportācijas 1949. martā veica ne tikai tam speciāli ievests karaspēks un čekisti. Savus līdzcilvēkus represijām brīvprātīgi vai pret savu gribu, aiz bailēm vai pārliecības nodeva arī kaimiņi, radi un pašu novadnieki. Padomju vara un partija deva rīkojumu, bet Latvijas iedzīvotāji, starp tiem arī latvieši, bija tie, kas šo rīkojumu izpildīja…”

“Bet vēl svarīgāk ir izcelt no pagātnes tumsas tos retos cilvēkus, kas spēja un paspēja kādu izglābt. Tie cilvēki, kuri, riskējot ar visu, naktī steidzās brīdināt izsūtāmo sarakstos iekļautos tuvākos vai kaimiņus, lai tie nekristu par upuri padomju teroram...”

Necieņa pret veikala personālu

Jau otro reizi mēneša laikā sastopos ar situāciju, kad jauna sieviete veikalā uz grīdas starp plauktiem pamet tukšu iepirkuma groziņu. Es vēl saprastu, ja veikalam būtu tik liela platība, ka nāktos ilgu laiku maldīties, lai atrastu izeju, bet šeit no tālākajiem punktiem līdz kasei, kur stāv tukšie grozi, jānoiet nieka 30 metri.

Apvainojošie vārdi no cilvēka, uz kuru likta kārtējā skolotāju cerība

Jaunā Izglītības ministre šodien pateica frāzi, ko nekādā situācijā nedrīkstētu teikt ministre, kura deliģēta pārstāvēt un aizstāvēt izglītības darbiniekus: “Īstenībā es zināju un kursos esmu pārliecinājusies, ka visnedisciplinētākā publika ir skolotāji.” Paldies viņai par to. No savas – skolotājas puses, juzdama aizvainojumu, ka mani nosauc par nedisciplinētu, varu pateikt: “Īstenībā es zināju un esmu pārliecinājusies, ka visnekompetentākie ministri ir Izglītības ministri.”

Apņemšanās

Lai noietu 10 000 soļus, man katru dienu nepieciešama 1 stunda un 30 minūtes. Ja vēlos nedaudz nomest ziemā uzkrātos tauciņus, nāksies papūlēties.

Gandarījums

No profesora guvu uzslavu, ka maģistra darbam esmu izdomājusi labu galda spēli.

Plauktu (pa)tīrīšana

Uzrīkoju apavu un apģērbu plauktu ģenerālo (pa)tīrīšanu. Esmu ievērojusi, - ja kaut ko nevalkāju divus vai vairāk gadus, tad tas netiks valkāts arī turpmāk.

Vasaras laiks

Naktī pārgājām uz vasaras laiku, pulksteni pagriežot stundu uz priekšu. Ar nepacietību gaidu 2021. gadu, kad šis marasms beigsies.

Joku diena

Ilgi domāju, kā šogad izjokot skolēnus, taču beigās nolēmu, ka to nedarīšu. Toties tiku izjokota es. Viens puisis pateica pavisam triviālu aprīļa joku: “Skolotāj, jums piere ar kaut ko nosmērēta!” Akli noticēju, jo, skolēniem piepalīdzot zīmēt, rokas bieži notraipītas ar grafītu.