Atgriešanās dzīvē

Pagāja trīs depresīvas pārdomu dienas, līdz atgriezās vecais darba spars un vēlme turpināt iesākto. Žēl, ka tas, ko tev patīk darīt, nenes peļņu. Laikam tāpēc, ka esmu vairāk koncentrējusies uz produkta tapšanas procesu, nevis uz peļņas lielumu. Pēc dabas esmu ideju ģenerētāja un ražotāja, bet ne pārdevēja.

Lindes muižas parkā

Braucot uz Jaunjelgavas pusi, iegriezāmies Lindes muižas parkā (Ķeguma novads). Biju lasījusi, ka objekts atrodas privātīpašumā, bet ir publiski apskatāms. Nekā interesanta. Iebraucām uzreiz pēc lietavām, tāpēc baidījāmies paslīdēt uz stāvajiem pakalniņiem, kas ved līdz nelielajai ūdenstilpnei. Arī zāle gar taciņu nebija izpļauta – kājas līdz ceļgaliem mitras. Kaut kāpnītes būtu izveidojuši. Diez, vai kultūrvēsturiskajam objektam, kas atrodas privātajā īpašumā, valsts vai pašvaldība nepiešķir finanses īpašuma labiekārtošanai?

Vienīgais, kas Lindes muižas parkā savdabīgs – koki.

Mikro ceļojums

Ik gadu šajos jūlija datumos braucam vairāku dienu ceļojumos. Šogad izpalika, tāpēc, ciemojoties pie vīramātes (Rēzeknes novadā), nolēmu izpētīt Rāznas ezera apkārtni.

Biju pārsteigta, ka tādā mazā miestā kā Lūznava, atrodas skaisti atrestaurēta Lūznavas muiža, kur notiek dažādi pasākumi un izstādes.

Lūznavas muiža.

Tālāk ceļš veda gar pašu Rāznas ezera krastu cauri nelielam ciematam Lipuški uz Mākoņkalnu. Tā virsotnē no skatu laukuma paveras brīnišķīga ainava uz ezeru un apkārtējiem laukiem.

Skats uz Rāznas ezeru no Mākoņkalna.

Visbeidzot ceļojuma pēdējais objekts - Lielais Liepukalns (trešais augstākais Latvijas kalns), uz kuru no automašīnas pieturvietas ved apmēram 900m gara taka. Kalna virsotnē uzbūvēts 34m augsts skatu tornis, no kura redzama plaša apkārtne: Rāznas ezers, vairāki kalni (tai skaitā Mākoņkalns), kā arī Ludzas un pat Baltkrievijas baznīca.

Nekorektā skolu salīdzināšana

Valsts izglītības satura centrs (VISC) publicējis šī gada centralizēto eksāmenu rezultātus. Tracina, ka medijos parādās maldinošas ziņas, nekorekti salīdzinot savā starpā skolas. Vienā maisā tiek bāztas tās, kurās eksāmenu kārto tikai daži skolēni un tās, kurās eksāmenu kārto vairāki desmiti vai pat vairāk kā simts skolēnu.

Piemēram, delfi.lv rakstā publicēts, ka “fizikā visaugstākie vidējie sasniegumi ir Daugavpils 10. vidusskolai, kur vienam skolēnam izdevies iegūt 91,2%”(šajā skolā fiziku kārtoja tikai viens skolēns). Tas nav korekti, jo Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā fiziku kārtoja 41(!) skolēns un desmit no viņiem saņēma virs 90%. Pieļauju, ka kādam no šiem desmit bija vairāk par rakstā pieminētajiem 91,2%.

Vai arī cits piemērs no delfi.lv raksta, - “bioloģijā visaugstākie rezultāti šogad sasniegti Rudzātu vidusskolā, kur viens eksāmena kārtotājs ieguva 86,7%” (šajā skolā bioloģiju kārtoja tikai viens skolēns). Tā nav taisnība, jo vienīgais skolēns valstī, kas saņēma virs 90%, mācās Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā. Protams, ka viņš uz kopējā procentu fona nebija redzams, jo šajā skolā eksāmenu kārtoja 17 skolēni, kuru vidējais vērtējums 61,6%.

Kārtīgi izpētīju VISC publicēto tabulu, īpašu uzmanību pievēršot eksaktajiem mācību priekšmetiem: matemātikai, ķīmijai, fizikai un bioloģijai, jo tie ir galvenie, kas liecina par izglītības līmeni. Visu četru mācību priekšmetu rezultātus dilstošā secībā sagrupēju atsevišķās tabulās, kas apskatāmas šeit.

Gandrīz kā teksta uzdevums

Attālums it kā viens, bet laika ziņā brauciens no laukiem uz mājām vienmēr sanāk ātrāks, nekā brauciens no mājām uz laukiem.

Katram sava alga

Pirms pāris nedēļām elektriķis trīs dienās uz rokas nopelnīja 700 eiro. Bez nodokļiem. Šodien santehniķis vienā dienā uz rokas nopelnīja 500 eiro. Bez nodokļiem. Pat nevaru iedomāties, ko es tādu varētu izdarīt, lai dienā spētu nopelnīt 500 eiro. Bez nodokļiem.

Beidzot esmu iemācījusies sevi aizstāvēt

Jaunībā nemācēju strīdēties un sevi aizstāvēt, jo biju audzināta būt pieklājīga. Dzīve pārliecināja, ka pieklājība lielākajā sabiedrības daļā tiek nicināta, tāpēc iemācījos būt kā kaķene, kas pāri darītājam rada sāpes, skrāpējot ar nagiem (protams, ka pārnestā nozīmē).