Tumsas varā

Tumsa dara savu. Vakar vakarā nolūzu ap pulksten 19, bet šorīt pamodos pāri astoņiem. 13 stundas nogulētas, bet tik un tā nāca miegs.

Dzejas rindas par lietaino dienu

Tu ķer mirkli starp lietu, lai ārā skrietu;

Bet kamēr sataisies, jau atkal aiziet uz lietu.

Es esmu kompass

Uzdodot praktisko darbu, tiek radīta problēmsituācija, ar kuru skolēnam jātiek galā. Skolotāja ir tikai kā kompass, kas iesaka pareizāko un citreiz pat vieglāko ceļu, bet skolēnam ceļojums līdz finišam ir jāveic pašam. Un tas vienmēr ir izaicinājums, jo bieži vien nākas pārvarēt tādus šķēršļus kā nevarēšana vai bailes kļūdīties.

Zīmējums – dvēseles spogulis

Skolēnu zīmējumos labi pamanāmi atšķirīgie rokraksti. Kāds zīmē ar zīmuli, viegli pieskaroties papīra lapai, bet kāds cits – ar stiprāku spiedienu. Vienam zīmējuma kontūra uzvilkta ar precīzu līniju, bet kādam citam kontūra sastāv no vairākām strauji vilktām līnijām. Ja šos zīmējumus parādītu grafologam, kas analizē cilvēku rokrakstus, viņš droši vien varētu mums pastāstīt par zīmējumu autoru rakstura īpašībām, jo arī zīmējumi ir mūsu dvēseles spogulis.

Rožu seģenes

Tuvākajās dienās gaidāmi aukstumi, tāpēc nolēmu aizbraukt uz mežu pakaļ egļu zariem. Kāda sagadīšanās – tieši ceļmalā pie stāvvietas bija nolūzusi egle. Kāds jau tās zarus bija nedaudz paretinājis. Iespējams, - arī parūpējās par augu pārziemošanu.

Jau laikus domājot par pensiju

Pirms dažām dienām pieteicos uz individuālu sarunu zoomā par pensijas sistēmu. Likās pilnīgi nekaitīga iestāde - biedrība „Latvijas pensiju sistēmas dalībnieku asociācija”. Tomēr sarunas laikā kļuva kaut kā aizdomīgi, jo mani par visām varītēm centās pārliecināt, ka jāpārmaina pašreizējais 2. pensijas līmeņa uzkrājuma turētājs. Pie tam caur zoomu gribēja, lai pieslēdzos latvija.lv. Protams, ka atteicos. Vienīgais labums, ka pēc šīs sarunas papētīju savus datus un uzzināju, ka VSAA datu bāzē nav uzskaitīti vismaz 8 mani darba gadi. Būs ar darba grāmatiņu jādodas pie viņiem ciemos.

Pirmais sniegs

Naktī sniga pirmās sniega pārslas, kas, nokrītot uz ceļa, kusa.

Tumsā redzams

Pirms lokdauna – oktobra sākumā – nopirku dēlam jaunu vējjaku. Šodien, braucot ar elektrisko skūteri, uzbrauca uz neliela akmens un nokrita, uzplēšot piedurknē palielu caurumu, pa kuru tagad laukā spraucās sintepona pūkas. Biju nikna, jo vējjaka pavisam jauna. Arī apģērbu veikali vēl vairākas dienas būs ciet. Ko darīt ar caurumu?

Vienmēr esmu uztraukusies, ka dēls, staigājot ārā pa tumsu, nelieto atstarotāju. Tagad viņš vienmēr būs pamanāms. Caurumam virsū uzšuvu atstarojošo lenti, ko sameklēju mājās esošajos krājumos.