Mēs esam kā bulciņas

Filmā “Tizlenes” (vērtējums šeit) kāds aktieris par sevi teica, ka viņš ir kā magoņmaizīte, kas no ārpuses pārklāta ar šokolādi un ir ļoti garšīga, bet turpmākās dienas laikā no zobiem nākas tīrīt iestrēgušās magoņsēklas.

Varbūt pēdējā

Droši vien pēdējā siltā diena un pēdējā pasēdēšana pie upes, kamēr vīrs makšķerē. Vasara sev līdzi aiznes pietiekami daudz labumu.

Darbs uz divām frontēm

No rītdienas viena klase jau dodas pašizolācijā. Jautrība (precīzāk – juceklis) tikai sāksies, kad skolotājiem būs jāgatavo materiāli gan klātienes, gan neklātienes mācībām. Vismaz vizuālajā mākslā tā būs, jo ir klātienes darbi, kurus nevar pildīt, mācoties attālināti.

Ķibele

Mana pacietība nesa augļus. Pat vīrs novērtēja.

Rīcība problēmsituācijās

Jau sen esmu pamanījusi, ka problēmsituācijā vīrs salīdzinoši ātri padodas, turpretim es līdz pēdējam mēģinu rast risinājumu.

Tālmācības skola

Laboju tālmācības skolas skolēnu iesūtītos vizuālās mākslas darbus un priecājos par saturīgajiem komentāriem. Vienā ziņā žēl, ka nav iespējams redzēt, kas datora otrā pusē sēž, jo tālmācības skolā viss mācību process notiek tikai caur saraksti.

Masku ēra (1)

Pilnīgi kauns. Skolā pēc acīm vien nespēju atpazīt skolēnus. Man viņu ir ap 400.

Masku ēra (2)

Starpbrīdī, kad fonā dzirdams troksnis un kāds skolēns, aizsedzis ar masku savu seju, man kaut ko vēlas pastāstīt vai pajautāt, es pusi nemaz nedzirdu. Agrāk tādā troksnī vismaz teikto varēju nolasīt no lūpām vai nojaust pēc sejas mīmikas. Tagad tas ir liegts. Skaņu apslāpē lupatiņa.