Mana dienasgrāmata 2021

25. jūnijs, piektdiena

27.06.2021.

Ko tik neizdomāsi

Meita pa karjeru braukāja uz supdēļa un pie vienas reizes arī gleznoja.


Rēzekne

Aizbraucām nelielā ekskursijā uz Rēzekni, lai paskatītos, kā tā pēdējo gadu laikā mainījusies.

Rēzeknes pilsdrupu caurums.

 

Gar Rēzeknes upi pavisam nesen ierīkota gājēju promenāde. Pagaidām tā vēl izskatās nepabeigta, jo ļoti pietrūka soliņi, uz kuriem pasēdēt, lai palūkotos uz upi, pašūpotu piekusušās kājas vai vienkārši atpūstos.

 

Līdzās promenādes bruģim zālē pamanīju apmēram 70-80 cm garu zalkti. Neapskaužu to privātmāju īpašniekus, kas dzvo līdzās upei. Nebūtu sevišķi priecīga tādu ciemiņu sastapt savā dārzā.

 

Bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs “Zeimuļs”, kas atrodas pilsdrupu pakājē, piesaista uzmanību ar diviem slīpiem torņiem, arhitektoniskiem lauzumiem un apzaļumotu jumtu.

 

Latgales vēstniecība “Gors”, manuprāt, izskatās kā roze kartupeļu laukā. Celtne un vēstījums moderns, bet apkārtējā vide iestrēgusi pagājušajā gadsimtā.

 

Sapņu koks ar lapiņām, uz kurām uzrakstīti jaunlaulāto vārdi. Atrodas līdzās Latgales vēstniecībai “Gors”.


Karš atklāj, kas patiesībā esam

Iejutos kara gaisotnē, līdzpārdzīvojot divu māsu liktenim un ebreju ciešanām. Grāmata “Lakstīgala” manā galvā uzbūra neaizmirstamu filmu (vērtējums šeit).


Rīga smaržo?!

Biju patīkami pārsteigta. Pirmo reizi Rīgas centrs smaržoja pēc dabas, nevis smirdēja pēc izplūdes gāzēm. Uz Krišjāņa Barona ielas Vērmanes dārzā ziedēja liepas.

 

Abloms (vilšanās)

Vairākas dienas domās gatavojos nūjošanas nodarbībai, kas bija izreklamēta mūsu novada ziņās. Ne man kāds atbildēja uz e-pasta vēstuli, ne ieradās uz nodarbību. Aizgāju nūjot viena pati.


Dāvanas skolotājiem

Liela dienas daļa pagāja, veikalos meklējot skolotājiem dāvanas un tās noformējot (skatīt šeit). Rīt dēlam izlaidums.


Mans malacītis

Dēlam izlaidums Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Kovida dēļ svinīgā daļa notika skolas pagalmā, un tajā piedalījās tikai skolēni, direktors un klases audzinātāja. Abi ar vīru sēdējām Bastejkalna koku paēnī un gaidījām dēla zvanu. Jau pēc apmēram 30 minūtēm viss bija beidzies. Meitai pirms četriem gadiem izlaidums notika Dailes teātrī līdz pat vēlai naktij. Žēl, ka šogad nebija iespējams pēdējo reizi visiem kopīgi patusēt un izdancoties. Galu galā gandrīz viss mācību gads noritējis attālināti, redzot vienam otru tikai datorekrānā.

Toties esmu bezgala priecīga par dēla sekmēm centralizētajos eksāmenos: matemātikā – 92%, angļu valodā – 92%, fizikā – 82%. Malacītis.


1/3

Kad apzinies, ka 1/3 vasaras jau garām.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.