Mana dienasgrāmata 2021

Jūrmala rullē!

Nemaz neticas, ka Madeiras salā, ko no visām pusēm ieskauj Atlantijas okeāns, ar pludmalēm ir pavisam švaki. Piemēram, ciematiņa Calheta dzelteno smilšu pludmale ir sporta laukuma lielumā. Pie tam dzeltenās smiltis te ir importētas no kontinenta.

Ciematiņa Calheta pludmale ar importētajām smiltīm (Madeiras sala). Tik maza tā arī ir.

 

Melno smilšu pludmale, kas atrodas pilsētā Ribeira Brava, arī ir neliela. Pamērcēju kājas okeānā un, ejot atpakaļ līdz krastā atstātajām kurpēm, slapjās kājas aplipa ar smiltīm kā ar dubļiem.

Pilsētas Ribeira Brava melno smilšu pludmale (Madeiras sala),

kas manā uztverē asociējās ar kaut ko netīru.

Mēs varam būt lepni, ka dzīvojam zemē ar vairākus simtus kilometru garu dzelteno smilšu krasta līniju.

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Atlantijas okeāna krastā

Līdzās viesnīcai esošajā SPA centrā piedāvāja masāžu, izmantojot smiltis. Vai tad nu es iešu tērēties? Relaksējos Atlantijas okeāna krastā un ierīvēju savu ķermeni ar zeltainajām smiltīm pati.

 

 

Pirmais gads, kad meitu nevarējām apsveikt klātienē. No Porto Santo salas nosūtīju “atklātnīti”.

 

 

Vakarā uz viesnīcas balkona atgriezos realitātē – vairāk kā divas stundas aizpildīju e-klasi. Toties turpat līdzās šalkoja Atlantijas okeāns.

Skats no viesnīcas 6-tā stāva.

 

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Pamatotas aizdomas

Maksā par viesnīcu iekļautas brokastis, pusdienas un vakariņas. Manī pamazām rodas aizdomas, ka atbraukšu mājās no ceļojuma nevis novājējusi, kā bija ieplānots, bet pieņēmusies svarā.

 

Palmas slotiņa

Ejot uz pilsētiņu Vila Baleira, kādā nenovāktā teritorijā atradu mētājamies sausu palmas zaru, kas atgādina slotiņu. Kā jau latviete, kas visām dabas veltēm atradīs pielietojumu, savācu to. Vietējie uz mani dīvaini skatījās, kad pa pilsētu staigāju ar prāvu žagaru rokās. Toties es jau tad zināju, ka tas būs savdabīgs interjera dekors.

Atnākusi uz viesnīcu piemērīju, vai mans atradums ielīdīs lielajā koferī. Knapi.

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Kaucošās bremzes

Ar vietējo satiksmes autobusu braucu uz 4 km attālo pilsētiņas Vila Baleira centru. Autobuss uzņēma ātrumu un pie katras pieturas bremzēja tik strauji, ka bremzes iekaucās. Tieši to pašu piedzīvoju atpakaļceļā, braucot ar citu autobusu, kuru vadīja cits šoferis.

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Sabojātais noskaņojums

No rīta viesnīcā pirms brokastīm ieslēdzu zoomu ar skolas sapulci. Sabojāja tikai garastāvokli. Vīrs teica, ka vienveidīgais balss tembrs un izteiktās komandas līdzinās koncentrācijas nometnes gaisotnei. Pusi dienas nespēju sakoncentrēties ekskursijās piedāvātajam.

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Ķirzakas

Funšalas pilsētas parkā sēdēju uz soliņa un sajūsminājos, kā ķirzakas savā starpā cīnījās par maizes gabaliņiem. Pie mums pieņemts ar maizi barot putnus, bet te ar maizi baroju ķirzakas.

Uzklikšķinot uz attēla, var noskatīties īsu filmiņu, kā ķirzakas tika barotas ar maizi.

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Ar ragavām no kalna pa asfaltu

Pārkāpu bailēm pāri un no Montes kalna (Madeiras salā) pa asfaltētu, ieslidinātu ceļu, pa kuru brauc arī mašīnas, nobraucu lejā ar ragavām, kuras vadīja divi vīrieši. Nobraucienā, kas ir 2 km garš, pavadīju apmēram 5-7 minūtes.

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.