Mana dienasgrāmata 2021

Tas nebija prātīgi

Visu dienu pamatīgi sniga. Sniega bija tik daudz, ka slēpes tajā grima. No baltā dūnu paklāja laukā spraucās vien neliels slēpju “purngaliņš”. Šī zemsniega slēpošana drīzāk līdzinājās mokošai brišanai. Ātri vien nācās slēpes vilkt nost un no meža uz mājām doties kājām. Ārprātīgi piekusu, jo brišana pa dziļām kupenām ar slēpēm rokās, iztukšoja spēkus tieši tāpat kā kāpelēšana pa kalniem. Ik pēc dažiem noietajiem soļiem stājos, lai atvilktu elpu.


Snieg, snieg, snieg

Snieg jau sesto dienu pēc kārtas. Iespējams, ka piedzīvojam snigšanas rekordu, jo vakar pirmo reizi vēsturē tika izsludināts sarkanais brīdinājums par ekstremāli stipru snigšanu Rīgā.

 

Attīstošā galda spēle

Lai gan saimnieciskā darbība rada vairāk izdevumus nekā ieņēmumus, nolēmu nepadoties. Jau vairākas dienas mani vajā ideja, tāpēc šodien drukāju, griezu un noformēju jaunu galda spēli “ES UN FIGŪRAS”.

Galda spēles "ES UN FIGŪRAS" kastītes virspuse.


Vizuļojošais sniegs

Brīvdienās, kamēr gaišs, mežs pilns ar cilvēkiem, tāpēc ārā devos tik vien kā vakarpusē. Slēpoju vienatnē un priecājos par lampu gaismā vizuļojošo sniegu, it kā kāds baltās kupenas būtu pārkaisījis ar caurspīdīgiem dimantiņiem.

Slēpošanas trase.

Vizuļojošie sniega dimantiņi.

 

Pastaiga pilsētā

Pāri pulksten 21 izgāju pastaigāties pa pilsētu. Fotografējot sala rokas, jo šī ir pirmā aukstākā diena, kad termometra stabiņš noslīdējis līdz -100C.

Mālkalnes aplis, iebraucot Ogrē no Tīnūžu puses.

 

Izgaismotā Ogres centra aleja (tāda pati kā pagājušajā gadā).

 


Diena, kas veltīta saimnieciskajai darbībai

Līdz pat vēlai naktij drukāju, bet pēc tam ar nazi griezu jaunās spēles “ES UN FIGŪRAS” detaļas.


Darbs bez stāža

Aizgāju uz VSAA, lai sistēmā savadītu darba gadus pirms 1996. gada. Izrādās, ka darba stāžā augstskola tiek ieskaitīta tikai līdz 1991. gadam. Savukārt laiku no 2003. līdz 2005. gadam, kad katru mēnesi gatavoju rakstus diviem žurnāliem, darba stāžā neieskaitīja, jo, kaut arī no autoratlīdzības tika maksāti nodokļi (to veica pasūtītājs), esot bijis papildus vēl jāmaksā pensiju fondā.

Pēc tikšanās sapratu, ka darba stāžs nav gadi, ko tu savas dzīves laikā pavadi strādājot (vergojot), bet gadi, kuros tu maksā sociālo nodokli.

 

Novērojums

Abas VSAA darbinieces sēdēja aiz plastikāta aizsargstikliem, kas stiepās visas telpas garumā. Pieņemu, ka dienā te vairāk kā 20 klienti neienāk, jo iepriekš jāpierakstās. Toties skolotāji skolā strādā bez jebkādiem aizsargstikliem, vienas dienas laikā esot ciešā kontaktā ar vismaz 200 skolēniem, bet nākamajā dienā – ar citiem 200 skolēniem.


Vemt gribas

Kad e-pastā saņemu kārtējo ziņu par skolotāju semināru, vebināru, lekciju, supervīziju vai vēl kaut kādu citu moderna nosaukuma pamācību tiešsaistē, vemt gribas. Kad esmu novadījusi 7-as vai 8-as mācību stundas nonstopā (citreiz pa dienu pat līdz tualetei nav laika aiziet), bet pēc tam mājās nosēžu vēl vismaz 4-as stundas (par tām valsts nemaksā), savadot visus vērtējumus e-klasē, tā vien rodas vēlme vēl pēc papildus nodarbēm. Izglītības pārvaldes speciālistiem laikam šķiet, ka skolotājiem ir pārāk daudz brīva laika.


Pedagogu deficīts

Pirms septembra Latvijā esot trūcis ap 600 pedagogiem. Apmēram tik pat daudzi skolu pameta pēc 15. novembra, kad ar likumu tika noteikts, ka izglītības iestādēs var strādāt tikai ar kovida izslimošanas vai vakcinēšanās sertifikātu.

Nav brīnums, ka izglītības kvalitāte ar katru gadu krītas. Lai aizpildītu vakances, skolas pieņem pat tādus, kam nav nepieciešamās izglītības. Skumji, jo viņiem, lai pievilinātu, maksā tik pat lielu vai pat lielāku algu, nekā tiem, kam ir gan pedagoģiskā izglītība, gan ilgs darba stāžs skolā, jo tie jau nekur neaizbēgs.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.