Teātrī

Pēc divu gadu ilgiem kovida ierobežojumiem beidzot apmeklēju teātri (vērtējums šeit) bez personu apliecinoša dokumenta un vakcinēšanās sertifikāta uzrādīšanas un galvenais – bez maskas.

Mazās saulītes

Saulītes apspīdētas, grāvmalē saziedējušas māllēpes.

Diena, kas pavadīta pagrabā

Kur nu vēl interesantāk pavadīta svētdiena. Kārtoju tēva pagrabu, kur pa vairākiem gadu desmitiem savākušies dažādi s…di.

Krievijas – Ukrainas karš (40. diena)

Trūkst vārdu par krievijas (speciāli ar mazo burtu) armijas nežēlību pret civiliedzīvotājiem, kā arī mantas kāri, kas atklājās pēc okupēto pilsētu un ciemu pamešanas. Nožēlojami slepkavas un zagļi.

Nezāles

Skolā atrados netālu no divām meitenēm, kas savā starpā sarunājās, ik pēc dažiem latviešu vārdiem lietojot angļu vārdus. Tāds sadrumstalots un pavisam neskanīgs divvalodu savārstījums. Vai tiešām mūsu dzimtā valoda pamazām aizaug ar nezālēm?

Salūzusī skrūve

Kas to būtu domājis – skrūvēšanas procesā salūza viena no divām skrūvēm, ar ko pods tiek pieskrūvēts pie grīdas. No kā tad tiek izgatavota skrūve, ja to iespējams tik viegli salauzt? Tad jau šādu skrūvju dēļ pastāv risks, ka pods kādu reizi var arī apgāzties.

Bez atpūtas

Visa diena veltīta darbam. Vispirms klātienes skola, bet, pārnākot mājās – tālmācības skola.

Poliklīnikas darba laiki

Mūsu pilsētas poliklīnika nav domāta strādājošiem cilvēkiem, jo lielākā daļa ārstu darbu beidz jau pusdienas laikā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ priekšroku dodu Rīgas ārstniecības iestādēm.

Vientuļie un citādie

Mēs visi esam vientuļi, bet kāds ir vēl vientuļāks par mums.

“Es vairākus mēnešus ne ar vienu neesmu runājis.” Skumji, ja šādu tekstu dzirdi no bērna.