Mana dienasgrāmata 2022

Krievijas – Ukrainas karš (3. diena)

Ja cilvēkam (nezinu, vai tā vispār tagad viņu var dēvēt) būtu kaut nedaudz sirdsapziņas, nožēlas un kauna sajūtas, viņš izdarītu pašnāvību. Taču vadonis, sludinādams, ka tas nav karš, bet tikai militāra operācija, turpina iesākto. Kā apvainojies bērns, kurš nevēlas atzīt savu vainu un nemāk apstāties.

Sirds sāp par ukraiņu tautu.


27. februāris, svētdiena

28.02.2022.

Krievijas – Ukrainas karš (4. diena)

Jau ceturto diennakti nespēju saņemties. Domas grozās tikai ap karu. Sēžot bunkurā kaut kur tālu Urālos, grimstošās impērijas valdnieks izmeta pēdējo trumpi, biedējot pasauli ar kodolspēkiem.


Krievijas – Ukrainas karš (5. diena)

Izmisumā par ukraiņu nepakļaušanos, krievu armija sāk apšaudīt dzīvojamos rajonus, un to nekavē pat tas, ka tajā pašā laikā norit abu pušu sarunas uz Baltkrievijas robežas.

 

Pavasara elpa

Jau trešo dienu Latvijai tiek dāvāta saulīte. Beidzot pēc kovida ieslodzījuma laukā no mājas tiku arī es.

Starp egļu zariem, ko rudenī uzklāju uz puķu dobes, izspraukušies baltie pavasara vēstnešu pudurīši – sniegpulkstenītes.


Krievijas – Ukrainas karš (6. diena)

Melu mašinērija ieslēgta pilnjaudā, cenšoties savu valsti informatīvi izolēt. Kā nobijies suns, kas iedzīts stūrī ar iežmiegtu asti kājstarpē, “dižais vadonis” ļauj saviem padotajiem turpināt iesākto marodierismu. Uguns šaltis bez sajēgas tiek blieztas uz visām pusēm, nešķirojot itin neko. Vai krievu kareivju/slepkavu algu likmes ir celtas?


Krievijas – Ukrainas karš (7. diena)

Vai tiešām Dievs pieļaus melnā bruņinieka uzvaru?

Vakar uzšuvu piespraudi, ko šodien, ejot uz skolu un domājot par Ukrainas tautu, piespraudu sirds pusē.


Krievijas – Ukrainas karš (8. diena)

Kad skaties video, kā ukraiņiem tiek sabombardētas dzīvojamās ēkas, atstājot to vietā tik vien kā drupas, tu saproti, ka tavs uztraukums par salūzušu vai sabojājušos sadzīves lietu ir maznozīmīgs sīkums.


Krievijas – Ukrainas karš (9. diena)

Kārtējie katastrofas draudi. Agri no rīta izcēlās ugunsgrēks Zaporižjas AES, kuru ieņēma Krievijas iesūtītie čečenu karavīri. Tā jau ir otrā atomelektrostacija (arī Černobiļa), kas nonākusi teroristiski noskaņotā grupējuma rokās. Kas to būtu domājis, ka atkal pienāks laiks, kad miljoniem cilvēku dzīvības būs atkarīgas no dažu cilvēku rīcības.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.