Neprātīgais brauciens

Neskatoties uz to, ka sākusies ziema (temperatūra pirmo reizi noslīdēja līdz -6⁰C un sniga), nolēmām aizbraukt uz Latgali, lai vismaz vienu dienu paciemotos pie vīramātes. Mašīnas riepas biju nomainījusi jau laicīgi, taču par stikla tīrīšanas šķidruma maiņu galīgi piemirsu. Vasaras šķidrums aizsala un, lai notīrītu priekšējo stiklu, nācās izmantot sniegu. Iespējams, ka vasaras šķidrums bija par daudz, jo pat pielejot klāt ziemas stikla tīrīšanas šķidrumu, labāk nekļuva. Iesala priekšējo lukturu skalošanas mehānisms. Izbīdījās uz priekšu apmēram 8-10 cm attālumā no mašīnas bampera un atpakaļ nevarēja vairs dabūt. Lodāju ap mašīnas priekšpusi, pūšot mehānismam virsū siltu dvašu, līdz beidzot ar varu tos daudz maz iebīdīju vietā.

Savukārt brauciens no laukiem ierasto 3 stundu vietā ilga vairāk kā 5 stundas, jo, pirmkārt, nācās braukt pa tumsu, bet, otrkārt, visu 210 kilometru garumā sniga, un ceļi nebija tīrīti. Vilkos uz 45-60 km/h.

Paldies par dāvanu!

Pasakaini saulaina diena. Žēl, ka sniega kārta mežā nebija vēl tik bieza, lai varētu slēpot.

Ogres Zilajos kalnos.

Labāk, ja paliks pa vecam

Iesīkstējušus īpašniekus, kam rotaļlieta kalpojusi gadu desmitus, grūti pārliecināt kaut uz nelielām pārmaiņām un uzlabojumiem. Šoreiz kā rotaļlieta domāts manu vecāku dārzs.

Gaidītā dāvana

Kurjers atveda (nedaudz gan ar novēlošanos) manu un vīra dzimšanas dienas kopīgo dāvanu  - Comfier CF-2307A masāžas pārvalku krēslam. Tas masē muguru un kaklu, kā arī silda. Izvēlējos šo modeli, jo piesaistīja ekstras, kas (vismaz man tā liekas), varētu nedaudz mazināt tauciņus. Masāžas pārvalka sēdvietai iespējams uzlikt trīcekli jeb vibrāciju, bet ar gaisa kompresiju var izmasēt gan augšstilbu celulītu, gan vidukļa sānus.

Comfier CF-2307A masāžas pārvalks krēslam.

Vienveidība

Šajā tumšajā laikā notiek malšanās savā sulā. Pat ārā pastaigāties īsti negribas iet. Darbs – mājas – darbs – mājas un tā joprojām.

Visādi brīnumi notiek

Šonedēļ uz skolu kāds pamatskolnieks atnesa dzīvu pitonu. Somu ar čūsku ievietoja savā ģērbtuves skapītī. Labi, ka skolas vadība to laicīgi un pavisam nejauši uzzināja.

Teātra izrāde

Jāatzīst, ka ne vienmēr sliecos līdzi visiem vēju virzieniem. Izrāde “Kalendārs mani sauc” (vērtējums šeit), kas uzvarēja “Spēlmaņu nakts” teātra balvas pasniegšanas ceremonijā kā gada mazās formas izrāde, mani neaizkustināja. Laikam pārāk daudz redzēts un lasīts par cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un autismu, lai sajūsminātos par viņu uzvedību, vientiesību un bērnišķīgo naivumu. Tādu gaišu pasaules redzējumu izjūtu ik uz soļa, ilgstoši strādājot izglītības iestādē. Pēc izrādes sapratu, ka grāmatu tuvākajā laikā nelasīšu.