Mājas diena

Visu dienu pelēkums un līņāja. Nebija ne mazākās vēlmes līst laukā no mājas.

Pavasara zaļums

Ārā pelēkums. Domās pelēkums. Nolēmu pelēkumu kliedēt vismaz ar apģērbu. Uzvilku gaiši zaļu jaku un skolā jutos pavisam savādāk - pavasarīgi.

Krievijas - Ukrainas karš (328. diena)

Pirms trim dienām – 14. janvārī (sestdienā) – Krievijas izšautā raķete, kas paredzēta cīņai ar aviācijas bāzes kuģu trieciengrupām, pilsētā Dnipro trāpīja 9-stāvu ēkā, sagraujot divas kāpņu telpas no devītā līdz otrajam stāvam.

Šodien ziņu portālā meduza.io bija publicēti vairāku cilvēku stāsti. Daudziem no viņiem šī baisā diena atņēma ne tikai tuviniekus, bet arī dzīvotprieku.

Internetā izlasīju, ka karmas būtība ir precīzi iekodēta sakāmvārdā “Ko sēsi, to pļausi”. Ceru, ka Krievijas karmai pavisam drīz pienāks pļaujas laiks.

Rūpējoties par manu drošību

Dēls: “Kad pēc 10 gadiem būšu bagāts, noalgošu tev šoferi.”

Es: “Neatņem vienīgo prieku. Noalgo šoferi labāk tad, kad man būs 80.”

Miljons pa labi vai miljons pa kreisi

Visapkārt pelēkums un drūmums. Arī ziņās. Naudas dēļ daudzi gatavi melot un apzagt, kur vien iespējams.

Tīrradnis

Nezinu - varbūt tā ir derība, bet viens manas audzināmās klases puisis teica, ka vēlas iemācīties adīt zeķi. Šodien viņam mācīju adīt labiskos un kreiliskos valdziņus.

Domas par vasaru

Gandrīz visu dienu pavadīju, pētot Minhenes apskates objektus, sabiedriskā transporta shēmas un viesnīcas. Pavisam drīz speršu izšķirošo soli. Rīt.