Cilvēki, kur jūs esat?

Izbrīnīja, ka silta (precīzāk – karsta) brīvdiena, bet Ķeguma parkā pie Daugavas nebija neviena cilvēka. Auuuu! Cilvēki, kur jūs esat?

Zaļā gaisma

Lai gan dārzs jau 10 gadus pēc dokumentiem skaitās mans īpašums (tēvs noformēja kā dāvinājumu), tajā saimniekoja vecāki. Beidzot mums tika iedota zaļā gaisma. Sāksim pamazām iekārtot pēc sava prāta.

Nesaki nekad NEKAD

1988./1989. gadā, kad mācījos 11. klasē, informātikas stundā apguvām, kā nolasīt perfokartes un kā uz pirmajiem padomju laika datoriem BK uzprogrammēt kustīgas līnijas. Tad es uzskatīju, ka tā ir bezjēdzīga, garlaicīga un nekam nevajadzīga padarīšana. Kas to būtu domājis, ka vairāk kā pēc 30 gadiem pasniegšu datorgrafiku, skolēniem mācot strādāt dažādās datorprogrammās.

Skolas gadu atmiņas

Ciemos atbrauca meita. Vakaru pavadījām, skatoties pirms 10 gadiem safilmētos skolas pasākumus. Izsmējāmies līdz asarām.

Vakara sēņotāji

Ap pulksten 18:30 ar riteņiem aizbraucām uz mežu sēņot. Līdz krēslai paspējām atrast vairākas baravikas un bērza bekas. Ja vasaras mēnešos bēdājāmies, ka šogad sēņu būs maz, tad tagad – nelielā saldētava jau drīz būs pilna.

Pastaiga pa mežu ir lieliska atpūta. Vismaz sēņojot skolas darbi piemirstas.

Novērojums

Datorgrafikā katram skolēnam izsniedzu izdrukātu instrukciju, kā pa soļiem platformā gimp paveikt uzdevumu. Biju pārsteigta, jo atklājās, ka lielākais vairums 11-to klašu puišu nespēj koncentrēties, lai uzmanīgi izlasītu tehnisku tekstu. Kā viņi nokārtos eksāmenus, kur jāspēj apjomīgus tekstus ne tikai izlasīt, bet arī analizēt?

Meitenes gan malacītes.

Zirņu dāvana

Jebkāda – pat vismazākā dāvana – var sagādāt prieku, ja redzi, ka dāvinātājs, gādājot dāvanu, domājis par tevi.

Meita vārda dienā uzdāvināja zirnīšu konservu bundžu ar zeķītēm iekšā. Nopirkusi Polijā.

Vakara brauciens gar Ogres briežu dārzu

Pavasarī un vasarā tika meklēta mednieku biedrība, kas varētu likvidēt Ogres briežu dārza iemītniekus, jo neviens tos izsolē nevēlējās iegādāties. Beigās arī mednieki neatradās. Tagad kaut kā pieklusušas runas par likvidāciju, un mani tas priecē.

Vakarpusē izbraucām ar riteni gar briežu dārzu. Vispirms izdzirdējām barveža dobjo saucienu kā aicinājumu briežus iznākt no meža. Pļavā ganījās vairāk kā 30. Mēs skatījāmies uz viņiem, bet viņi uz mums. Reti gadās kaut ko tādu redzēt.

Dambrete brīvā dabā

Divi apmēram 9-10 gadus veci puiši zālājā bija izklājuši segu. Uz tās nolikuši otrādāk apgāztu plastmasas spaini, bet virsū spainim uzlikuši dambretes galdiņu. Ejot garām pie sevis pasmaidīju, jo domāju, ka mūsdienu bērni tādas galda spēles vairs nemēdz spēlēt.