Kopīgā egles rotāšana

Apviju ap mākslīgo egli vairākas lampiņu virtenes, bet visas kastes, kurās glabājas rotājumi, atvērtas noliku istabā līdzās eglei. Izdomāju, kā visus iesaistīt egles rotāšanā. Tas, kas saņēma dāvanu, ierastā priekšnesuma vietā eglē pakāra rotājumu, pie vienas reizes pastāstot, kāpēc izvēlējās tieši šo. Tādā veidā dāvanu saņemšana tika apvienota ar patīkamiem atmiņu stāstiņiem un arī ar kopīgu egles rotāšanu.

Mūsu mākslīgā egle, kad to rotā tik vien kā lampiņas.

Aktivitātes lietū

Kaut gan lija, pēc vairāku mēnešu pārtraukuma aizgāju panūjot. Mežā cilvēki pa lietu slēpoja.

Pārēšanās sekas

Pārēšanās pie laba nenoveda. Negulēta nakts, slikta dūša un … biju jau aizmirsusi, kā darbojas vemšanas reflekss.

Orķestra spozme

Pūšamie instrumenti līdz ar metāliskajām skaņām skatuves gaismās izstaroja kustīgu spožumu, kas vēl vairāk papildināja gada gaidītāko svētku noskaņu (koncerta vērtējums šeit).

Glābšanas darbu diena

Sirēnām kaucot, pie skolas piebrauca divas policijas mašīnas. Kāds esot piezvanījis un pateicis, ka uzspridzināšot skolu. Labi, ka brīvlaiks. Skolā bija tikai skolotāji, kam paredzēta pirmās palīdzības sniegšanas apmācība.

Kad mākslīgā elpināšana un apiešanās ar defibrilatoru bija jau apgūta, durvis vaļā atrāva saimnieks, steigšus aicinot lektori sniegt pirmo palīdzību, jo viena skolotāja gaitenī bija nokritusi un nespēja vairs piecelties augšā.

Krievijas -  Ukrainas karš (674. diena)

26. oktobrī ukraiņi Krimas ostā iznīcināja krievu lielo desantkuģi “Novočerkassk”. Kā atbildi krievi uz Ukrainu šonakt raidīta teju visu, kas bija tās arsenālā: raķetes “Kinžal”, S-300, spārnotās raķetes, dronus, stratēģisko bumbvedēju raķetes H-101/H-505. Kopumā krievi izmantoja 158 gaisa uzbrukuma līdzekļus. Tas esot bijis lielākais uzbrukums visa kara laikā, kad Krievija pielietoja savu stratēģisko bumbvedēju floti.

Ja ukraiņi Krievijas teritorijā šauj tikai pa stratēģiski svarīgiem armijas objektiem, tad krievi nešķiro. Arī šajā reizē trāpīts dzemdību namā, mācību iestādēs, tirdzniecības centros, mājās u.c. Nolādētie krievu okupanti!

Biedēšana vai sagatavošana?

Katru dienu ziņās lasāms, ka Krievija var uzbrukt Baltijas valstīm.

Virsraksti.

“Zelenskis: ja Krievija karā ieturēs pauzi, 2028. gadā tā uzbruks Baltijas valstīm.”

“Vai Krievija nākamajos 3-5 gados var vērst agresiju pret Baltijas valstīm?”

“Eksperti brīdina, ka Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm esot ticamākais.”

“Zelenskis: Krievija varētu iesaldēt karu Ukrainā, lai uzbruktu Baltijas valstīm.”

“Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm var sašķelt NATO, par Putina plānu brīdina vācu eksperts.”

“Latvijas vēstnieks NATO komentē izskanējušās bažas par Krievijas uzbrukumu Baltijas valstu virzienā.”

“Militārais analītiķis: Krievijas tīkojumi uz Baltijas valstīm bija skaidri jau sen. Pēdējais solis ir, protams, militārais.”

Vai tādā veidā latviešu tauta tiek biedēta vai arī sagatavota ļaunākajam scenārijam, ja gadījumā no mūsu valsts aizsardzības sanāktu vien pļukt?

Kā var plānot nākotni, ja tā ir tik bezcerīga? Kā var domāt par ģimenes veidošanu un bērnu radīšanu, ja tuvākajā laikā tiek solīts karš? Man žēl jaunos cilvēkus – tai skaitā arī savus bērnus.