Dabiskais kondicionieris

Vakar ziņās lasīju, ka Latvijā cilvēki sūkstās par auksto jūliju. Kājas salstot.

Kad ielidojām Rīgā, līņāja lietus un termometra stabiņš turējās ap +14,5⁰C. Pēc Melnkalnes karstuma, kad no rīta līdz vakaram jutos, it kā ar visām drēbēm būtu iegājusi pirtī, bet naktī nācās ieslēgt kondicionieri, jo karstuma dēļ nebija iespējams gulēt pie atvērta loga, tad saprotu, ka par Latvijas laikapstākļiem nevajadzētu sūdzēties. Nedēļu karsušo miesu ar lielu baudu Latvijā atvēsināja dabiskais kondicionieris.

Auuu! Kur palikuši cilvēki?

It kā vasara, bet pilsētas ielas tukšas. Vai tiešām cilvēkus baida vēsums un lietus mirga? Šos patīkamos laikapstākļus spēj novērtēt tikai tas, kam bijusi iespēja piedzīvot vismaz +40⁰C, kad atvēsinošu ūdens pilienu mirgu āra restorānos uz apmeklētājiem izsmidzina speciāli ventilatori.

Vecuma palēnināšana

Pirms dažām dienām meita pajautāja, kādā vecumā es apjautu, ka sāku novecot. Es zināju atbildi, jo daudz par to esmu domājusi.

Katrs noveco atšķirīgi. Dažas man pazīstamās vienaudzes izskatās 10 gadus jaunākas par savu patieso vecumu, bet citas – vecākas. Jaunība, tāpat kā skaistums, prasa gadiem ilgu gribasspēku un rūpes par sevi.

(Ne)strādājošā pļaujmašīna

Pirms pāris dienām māte palūdza, lai uz servisu aizvedu pļaujmašīnu, jo tā vairs nedarbojoties. Kad servisā to pieslēdza pie elektrības, pļaujmašīna “atdzīvojās”. Jutos neērti. Man pat nebija ienācis prātā pašai pārbaudīt, jo uzticējos vecāku teiktajam. Vīrs mierināja: “Nevajag dusmoties uz vecākiem. Viņiem jau astoņdesmit.”

Mazdārziņa vērtība

Vērts apdomāt, vai zemes īpašuma uzturēšana sagādā patiku vai ir apgrūtinošs pienākums.

Kaitīgais azbests

Beidzot izdevās tēvu pārliecināt, lai noņem gar dārza žogu saliktos šīfera gabalus un lai izjauc ap komposta kaudzi uzslieto šīfera sienu.

Pa vairākiem lāgiem braucu uz izgāztuvi, vedot mašīnas bagāžniekā lielos atkritumu maisos sapakotās azbesta loksnes (šīferi nedrīkstot pārvadāt neiepakotu). Kaut gan vizuāli kaudze nebija tik liela, kopumā tā svēra 700 kilogramus. Jāatzīst, ka šīfera loksnes ir gana smagas. Un par šiem 700 atkritumos nodotajiem šīfera kilogramiem man nācās atvadīties no 180 eiro (ar PVN).

Nav jau nekāds brīnums, ka daudzi nesteidz nomainīt sava mājokļa jumta segumu. Labāk dzīvot ar veselībai kaitīgu jumtu, nevis ar tukšu vēderu.

180 eiro vērtā atkritumu kaudze.

Kur laime mīt un zelts no debesīm krīt

Izskatās, ka dēls pašlaik “izslimo” jaunības maksimālismu, vēloties sasniegt virsotnes ar pēc iespējas mazāku piepūli un dodoties tur, kur laime mīt un zelts no debesīm krīt.

Krieviskā Jūrmala

Nakts lietus un apmākušais rīts manī radīja pārliecību, ka, aizbraucot uz Jūrmalu, būs salīdzinoši maz cilvēku. Varēšu mierīgi pastaigāt gar jūru vai uz soliņa palasīt grāmatu. Taču, jo tuvāk virzījos mērķim, jo laikapstākļi uzlabojās un beigās izrādījās, ka Jūrmala ir pārbāzta. Nācās pat riņķot, lai atrastu vietu, kur atstāt mašīnu.

Dzintaru koncertzālē Laima Vaikule iemēģināja balsi vakara koncertam, ļaujot cilvēkiem aiz sētas paklausīties mūziku par velti.

Visapkārt skanēja krievu valoda. Neviļus noklausījos kāda tēva un dēla sarunu.

Dēls: “Как мы поедим обратно? Через Белорусию?” (Kā mēs brauksim atpakaļ? Vai caur Baltkrieviju?)

Tēvs: “Да.” (Jā.)

Zinu, ka jābūt iecietīgai, bet iekšēji derdzās. No kurienes viņi atbraukuši? Vai tiešām Krievijas pilsoņiem nav liegts iebraukt Latvijā?