Mana dienasgrāmata 2024

Aicinājums piedalīties olimpiādē

Pēdējā vizuālās mākslas olimpiāde skolā notika pirms četriem gadiem. Nolēmu atjaunot ilggadējo tradīciju.


Sāpju iemesla meklējumos

Vēl joprojām kopš janvārī veiktās operācijas meitai sāp kājas (operācija nebija saistīta ar kājām). Tā kā pirms vairākiem gadiem tika atklāta un ārstēta Laimas slimība (borelioze), visādam gadījumam vakar nodeva analīzes, vai gadījumā operācija nav izprovocējusi slimības atgriešanos.

Šodien saņēma atbildi. Laimas slimība nav atgriezusies. Bet kas tad ir par iemeslu, ka sāp kājas?

 

Iesniegums Domē

Pagājušā gada septembra beigās novada Domē iesniedzu iesniegumu ar fotogrāfijām par meliorācijas grāvja, kas atrodas netālu no mūsu dārza, stāvokli. Tas ir pašvaldības īpašums, un nav tīrīts kopš 70-80-tajiem gadiem. Aizaudzis ar krūmiem, zāli, bet meliorācijas caurule zem uzbēruma aizdambējusies ar zemi, nenodrošinot caurteku. Atbildi neesmu saņēmusi vēl joprojām, kaut oficiāli tā jāsniedz viena mēneša laikā. Šodien uzrakstīju atkārtotu iesniegumu un pievienoju jaunas fotogrāfijas. Ja arī tagad nebūs atbildes, vērsīšos augstākstāvošās instancēs.


Bezatbildība

Janvārī audzināmā klase izteica vēlmi braukt divu dienu ekskursijā uz Daugavpili. Paši izdomāja datumu un maršrutu. Es rezervēju viesnīcu, autobusu un sarunāju piecas apskates vietas ar aktivitātēm. Šodien palūdzu apstiprināt, kas brauks ekskursijā. No 26-iem skolēniem – tikai 13.

Sadusmojos. Tāda bezatbildība – vienu dienu gribu, bet nākamo – jau negribu. Tik daudz laika veltīju, lai visu sarunātu, bet viņi pievīla. It kā man būtu baigais prieks divas dienas atraut no savas dzīves, lai braukalētu apkārt un uzņemtos atbildību par 26-iem pieaugušiem cilvēkiem.

 

Maksa par padarīto darbu

Vienmēr līdz šim ir bijis tā, ka vērtējums savā ziņā ir samaksa par skolēna padarīto darbu. Izglītības ministrija no nākamā gada vēlas mainīt vērtēšanas sistēmu, jo esošā sistēma nemotivējot. Skolēns tiekot pieradināts darīt tikai tad, ja par to būs vērtējums.

Un kā ir ar pieaugušajiem? Kāpēc pieaugušie ir pieradināti darīt tikai tad, ja par to tiek maksāts? Kāpēc viņiem nav motivācija darīt kaut ko bez samaksas?

Ka tik nav tā, ka ar jauno vērtēšanas sistēmu mēs vēl dziļāk iebrauksim degradētās izglītības sistēmas auzās.


Verdzībā

Darbs atņem visu - brīvo laiku un brīvās domas.


Dažādie spoguļi

Ar šausmām uz sevi noraugos apģērbu uzlaikošanas kabīņu spoguļos. Mājas spoguļos izskatos labāk.

 

Burano sala

Sēdēju klīnikas gaitenī un raudzījos uz dzīvespriecīgo gleznu. Tik pazīstama tā šķita. Droši vien, ja dzīvotu tādā krāsainā vietā, arī es brīvajā laikā to vien darītu kā gleznotu.

Aleksejs Naumovs / Burano. Rozā māja (2011)

 

Krievijas -  Ukrainas karš (758. diena)

Krievijas diktators Putins un visa viņa padotā svīta iebrukumu Ukrainā līdz šim dēvēja par “īpašo militāro operāciju”, bet cilvēkus, kas atļāvās to nosaukt par karu, lika cietumā. Taču šodien kaut kas mainījās. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs intervijā paziņoja, ka “Krievija šobrīd atrodas kara stāvoklī”. Sarunā tika pieminēts arī vārds “mobilizācija”, tikai nedaudz citā kontekstā – katram pilsonim šī situācija jāapzinās “savas iekšējās mobilizācijas dēļ”.

Zīmīgi, ka tieši tajā pašā dienā, kad Peskovs pieminēja kara stāvokli, pēc pāris stundām netālu no Maskavas notika teroristu uzbrukums koncertzālei ar masveida apšaudi un spridzināšanu. Paliek atklāts jautājums – vai tā ir Krievijas specvienību operācija, lai būtu pamats sākt mobilizāciju?


Visuma līdzsvars

Vairākkārt esmu domājusi, vai, pastāvot visuma līdzsvaram, pastāv kāda sakarība arī tuvu cilvēku starpā. Piemēram, ja man uzspīd ļoti liela veiksme, tad, lai svaru kausi nostātos vienā līmenī, man tuvajiem cilvēkiem tiek piešķirta neveiksme. Un kas šajā gadījumā ir veiksme un neveiksme? To droši vien arī katrs formulētu atšķirīgi.

 

Tā tam nevajadzētu būt

Ar katru gadu nevis pieaug, bet mazinās pašvērtējums, nodziest dzīvesprieks un pazūd humors.


Ir laiks skatīties nezināmajā

Jau labu laiku nomoka jautājumi par manu nākotni. Cik ilgi es vēl taisos strādāt skolā? Vai mocīšu sevi ar trīs darbiem un pārslodzi vēl atlikušos 10 gadus līdz pensijai? Ar ko citu varētu nodarboties, sevi tā nepārpūlējot?

Es: “Mani nekas neinteresē no zināmā.”

Vīrs: “Tad ir laiks skatīties nezināmajā.”

 

Pavasara vēstnesis

Mežā redzēju pirmo dzelteno tauriņu.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.