Pēc ekstremālā lietus

Kā izrādās, mūsu dārzs ir viszemākais no visiem apkārtējiem dārziem. Ceturtā daļa no tā pēc nakts pārtapusi par ūdenstilpni, kurā saplūdis kaimiņu dārzu liekais lietus ūdens. Ābeles, tūjas un zālājs kļuvuši par ūdensaugiem. Jau gandrīz gadu cīnos ar pašvaldību, lai beidzot tiktu izdarīts viņu darbiņš – iztīrīta meliorācijas grāvja caurtece, kas 50 gadu laikā ne reizi nav tīrīta. Šobrīd jau ūdens līmenis aizaugušajā grāvī grasās kļūt augstāks par mūsu dārza līmeni.

Tomēr tas ir nieks salīdzinājumā ar postījumiem Jūrmalā un Jelgavā.

No laba prāta policijā

Atnākot no nakts pastaigas, dēls pateica, ka bijis policijā. Saausījos. Kas tad noticis? Skeitparkā atradis kāda pusaudža maku un aiznesis uz policijas dežūrdaļu. Iekšēji pārņēma lepnums. Kaut kas tai audzināšanā bijis arī pareizs.

Tā es pavadu savu atvaļinājumu

Pēc lielajām lietavām arī vecāku daudzstāvmājas pagrabs bija pārvērties par baseinu. Atvēru pagraba durvis, nostājos pagraba viducī, protams, kājās uzvilkusi gumijas zābakus, un ar birsti, naski slaukot, ūdens šlakatas triecu pāri durvju kāpslim uz zemāku noteku. Iztēlojos, ka tā jūrnieki vētras laikā no kuģa klaja varētu slaucīt nost lieko ūdeni. Darbojos vismaz pusstundu (labs sportiņš), kamēr pagraba grīdu klāja vien mitrums.

Pēc darbošanās pagrabā, aizbraucu likvidēt plūdus dārzā. Paņēmu divus spaiņus, iebridu visdziļākajā vietā starp ābelēm un piepildīju spaiņus ar ūdeni. Tad sasmelto ūdeni nesu izliet kanalizācijas notekcaurulē. Biju izlējusi ap 100 spaiņiem (atkal labs sportiņš), bet izskatījās, ka neko lietas labā tā arī neesmu izdarījusi. Darbu pametu, visu cerību liekot uz nākamo dienu saulaino laiku.

Vakarpusē darba spars nebija zudis. Nolēmu salabot metāla garāžas jumtu, jo arī tam lietus laikā tika konstatēta sūce. Vīrs, būdams krietni vien smagāks par mani, neriskēja kāpt uz sarūsējušā metāla jumta. Kam atlika?… Nekad agrāk nebiju rāpusies tik augstu, bet visam kaut kad pienāk pirmā reize. Pagāja vairākas stundas, kamēr no metāla plākšņu šuvēm nokasīju nost vecās bitumena lentas paliekas. Pēc tam uzklāju jaunu bitumena lenti.

Uz jumta

Turpināju uz garāžas jumta lipināt bitumena lentas, jo vakar tās pietrūka. Vīrs, stāvot uz trepēm, mani uzpasēja un spriedelēja: “Domāju, ka nav daudz vīru, kas savu sievu spētu uzsēdināt uz jumta (domāts –, ka nav daudz vīru, kas būtu pierunājuši savu sievu kāpt uz jumta).”

Mežā

Vakarpusē aizgāju līdz mežam. Secināju, ka šovasar pastaigas mežā esmu atstājusi novārtā.

Kaut kā ačgārni

Aizvakar un vakar uz garāžas jumta kāpu es, bet mugura sāp vīram.

Jaunā strādāšanas mode

Vīrs sūkstījās, ka kļūst jau raksturīgi no sapulces uz sapulci bārstīt idejas, bet reāli neko neizdarīt. Māc bažas, ka tieši tāpat pēc Skola2030 ieplānotās programmas jaunā paaudze mācēs runāt un argumentēt, bet stādās vecie.

Paaudžu konflikti

Nepamatotas negācijas un pretenzijas no bērnu puses vecākus sāpina. Arī es esmu tieši tāpat izturējusies pret savējiem.

Vīriešu diskriminācija

Vīram vajadzēja šortus, kurus varētu valkāt pa māju. Tā kā humpalu veikali atkrita, jo vīrs kategoriski atteicās tajos iepirkties, apstaigājām Ogrē esošos apģērbu veikalus. Secinājums pavisam švaks – vīrieši tiek diskriminēti. Apģērbu veikali galvenokārt domāti sievietēm, un, ja kādā tiek piedāvātas vīriešu preces, tad sortiments ir salīdzinoši neliels.

Vienmēr atgriežos

Es ar nūjām raitā solī, bet aiz manis vīrs – lēnā solī. Tā mēs citreiz ejam pastaigāties – kopā mežā ieejam un kopā no meža izejam. Pārējā pastaigas laikā katram savs ritms un ātrums. Katram savas domas domājamas. Citreiz nūjojot es aizsteidzos pa priekšu, bet pēc tam atgriežos pie viņa. Tad es atkal aizsteidzos pa priekšu, un atkal atgriežos. Vienmēr atgriežos.