Mainītās lomas

Kādreiz opis nāca pie mums, lai pieskatītu mazdēlu. Šodien mazdēls aizgāja pie opja, lai pieskatītu viņu, jo es omu aizvedu uz otro acs operāciju.

Parkinsons (1)

Tēva ķermeni pārņēmis muskuļu stīvums un kustību ierobežojums. Glāstīju viņa plaukstu. Tēvs labpatikā aizvēra acis. Sastingusī mīmika praktiski neko neliecināja, bet es jutu, ka viņš iekšēji smaida. Tad klusi noteica: “Patīkami.”

Lektore

Meita novadīja pirmās psihoterapijas lekcijas Stradiņa universitātes medicīnas studentiem. Esot noslēgusi līgumu par 9-iem eiro stundā. Nav jau nekāds brīnums, ka par tādu summu lekcijas studentiem lasa nevis pieredzējuši profesionāļi, bet pāris gadus vecāki rezidentūras studenti.

Pārdomas par vecumu

* Dzīvojot kopā ar veciem cilvēkiem, tu ātrāk noveco. Nevis fiziski, bet mentāli.

* Vai tad, kad skatoties spogulī, cilvēks sevi sāk uztvert kā vecu, viņš sāk novecot arī mentāli?

* Mani ziedu laiki beigušies.

Parkinsons (2)

Nakti pavadīju vecāku mājā, pieskatot tēvu. Pagulēju vien 30 minūtes.

Tēvs pa istabu pārvietojas, turoties pie sienām, mēbelēm un durvju stenderēm. Kad viņš tiek piecelts no sēdus pozas vai arī uzsāk iešanu, pirmie soļi ir visgrūtākie. Vairākas reizes mīņājas ar abām kājām uz vietas kā balerīna uz pirkstu galiem un tad ieskrienas sīkiem solīšiem. Mamma pie šīs parkinsonam raksturīgās gaitas pieradusi, bet man bail, ka tik viņš ejot nenokrīt.

Kad mammu vedu mājās pēc operācijas, viņa mašīnā sāka raudāt. Baidoties palikt viena. Raudot naktīs, kad tēvs neredzot, bet dienā tēva klātbūtnē tēlojot stipro sievieti.

2. invaliditātes grupa

Pirms pāris dienām no VDEĀVK saņēmām apstiprinājuma vēstuli, ka tēvam piešķirta 2. invaliditātes grupa. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā noskaidroju, ka viņam divas reizes gadā pienākas 105 eiro liels pabalsts transporta izdevumu kompensācijai. Vēl 2. grupas invalīdiem no pensijas nodokļus sāk atskaitīt tikai virs 620 eiro (tēvam nemaz tik liela pensija nav). Pārējiem pensionāriem no pensijas nodokļi tiek atskaitīti jau virs 500 eiro.

Pēc tam aizgāju uz novada sociālo dienestu, lai noskaidrotu, vai manu mammu iespējams piereģistrēt kā tēva asistenti, par ko viņa saņemtu ikmēneša piemaksu pie pensijas. Sarunāju, ka pēc nedēļas šurp atvedīšu tēvu, jo viņiem jāredzot, ka tēvs spēj staigāt. Cik sapratu, asistenta statusu piešķir staigājošo invalīdu pavadoņiem.

Neierastie laikapstākļi

Šī gada septembris neierasti silts un sauss. Vīrs vēl joprojām staigā šortos un vasaras basenēs.

Darbs lietū

Ravēju lietū, jo biju ieņēmusi galvā, ka ieplānotais darbs jāpabeidz līdz galam.

Uz Latgali

No Ogres līdz pat Jēkabpilij mums pa pēdām sekoja tumšs negaisa mākonis, kuru pa laikam pāršķēla horizontālas, sazarotas uguns līnijas. Nav patīkami vairāk kā stundu pavadīt mašīnā, kad virs tevis zibeņo un ducina. Aiz Jēkabpils, it kā Dieviņš segu būtu apgriezis uz otru pusi, laiks krasi mainījās, Zemi aplaimojot ar vāriem saules stariem.

Braucot uz Latgali, vienmēr iegriežos paraudzīties omītes un opīša kapus. Arī šoreiz. Pēc kapiem biju sarunājusi tikšanos ar potenciālo vecvecāku dzīvokļa pircēju. Kad atvēru ārdurvis, lai pircējam izrādītu dzīvokli, sāku jau bažīties, ka iepriekšējo reizi nebūšu gaitenī izslēgusi gaismu. Tik spoža saule iespīdēja pa visiem istabas logiem. Pat vasarā, kad te iegriezos, nekad iepriekš tādu gaišumu nebiju redzējusi. Vīrs dziļdomīgi noteica, ka spožo saules gaismu laikam mana omīte sūta.

Vasaras smarža

Lauku pirtī izkārtās pirtsslotas smaržoja pēc vasaras.

Jubileja

Mammai 80. Gribētos paildzināt laiku, lai nākamās dzimšanas dienas tik ātri neatskrietu.

Vēlīnais rudens gardums

Pie vīramātes saēdos rudens avenes. Ap to ziediem vēl zuzināja pēdējās kamenes.