Mana dienasgrāmata 2024

Kad šķiet, ka laiks ir atliku likām

Pirmdienas rīti brīvi, tāpēc izmantoju tos, mācoties līnijdeju soļus. Tik ļoti aizrāvos, ka sajaucu laiku, kad man jāierodas skolā uz stundu. Piezvanīja direktores vietniece mācību darbā, lai apjautātos, kur esmu, jo mani gaidot skolēni. Ātri uzrāvu darba drēbes un jozu uz mašīnu.


Mājas darbu diena

Sen nebiju ļāvusies tik ilgu laiku veltīt mājas tīrīšanai un plauktu revidēšanai. Darbojos visu dienu, bet vizuāli nekas daudz neizmainījās.

 

Spridzekļi bumbieros

Vakarpusē aizgāju pie vecākiem. Tēvs atteicās ēst bumbierus, jo tajos esot spridzekļi. Mēģināju iestāstīt, ka es tos nopirku veikalā, bet tēvs pilnā nopietnībā palika pie sava. Atnākot mājās raudāju, jo līdz šim tēvs esot bijis kopjams, bet pie pilna prāta. Kā dzīvos mamma, ja tēvam sāksies šizofrēnija?

Vakarā piezvanīju meitai un pastāstīju par opja dīvaino runu. Viņa noskaidroja, kuras zāles to izraisīja, tāpēc nolēmām turpmāk vairs nedot.


Novecošana

Sajūta, ka esmu sevi izsmēlusi un sāku novecot. Varbūt tās ir tikai sevis iespaidošanas sekas?

 

Kaķis cenšas sadraudzēties

Dārzā pie mājiņas ārdurvīm uz kājslauķa gulēja beigta pele. Vīrs teica, ka tā ir laba zīme, jo kaķis peli man atnesis kā pateicību. Nesaprotu, kāda pateicība, jo esmu maksimāli aiztaisījusi ciet visus sētas caurumus, lai neviens kaimiņu kaķis nevarētu tikt pagalmā. Tomēr šis ir ticis.

Kad meitai nosūtīju whatsapp ziņu, viņa atrakstīja: “Kaķis cenšas sadraudzēties.”
Atbildēju: “Kaķis gudrāks par mani. Es negribu draudzēties.”

Divos pirkstos turēdama “dāvanu” aiz astes, aiznesu līdz grāvmalei un ieraku kurmja svaigi izveidotā zemes čupiņā.


Tēvs

Tēvs vēl joprojām cīnās ar slimību. Atklāts paliek jautājums – vai viņš paliks guļošs uz gultas vai tomēr spēs kaut nedaudz staigāt? Katru dienu nāku masēt pēdas, jo viņam patīk. Internetā izlasīju, ka “Pēdās atrodamas visas ķermeņa refleksogēnās zonas. Arī uz mugurkaula refleksogēno zonu var iedarboties pavisam vienkārši – ar pēdu pašmasāžu.”

Meita opim šodien uzlika sistēmu. Pēc tam dziļdomīgi man teica, ka opis jau divas reizes izskatījies tā, it kā tūlīt tūlīt mirtu. 2021. gadā, kad novārgušu un saslimušu ar kovidu viņu aizveda uz slimnīcu un pirms pāris dienām.


Nolēmu pieteikt karu ārējam vecumam

Pēdējā laikā rodas sajūta, ka izskats ir būtiskāks par profesionālo pieredzi. Šoreiz nav runa par skaistu vai neglītu izskatu, bet par jaunību un vecumu. Vecums sev līdzi nes pieredzi, bet diemžēl arī stereotipu, ka vecāki cilvēki sāk netikt līdzi dzīves ātrumam.

Nolēmu pieteikt karu ārējam vecumam. Vai man tas izdosies?

 

Piekususī

Esmu ārprātīgi piekususi. Jau ilgstoši guļu vien 5-6 stundas.


Atpūtas gaidās

Gaidu ceļojumu uz Lisabonu, jo zinu, ka tās būs 4-as atpūtas dienas. Ceļojuma laikā spiestā kārtā nākas relaksēties, jo mājās esot, darbs uzrodas vienmēr - arī brīvdienās. 


Viļānos

Riņķoju pa Viļāniem, mēģinādama nokļūt līdz kapiem. Atdūros pret vairākiem “ķieģeļiem”, jo izrādījās, ka šodien pilsētā gadatirgus. Sāku jau uztraukties, ka būšu velti mērojusi lielu ceļa gabalu. Omītei dzimšanas diena.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.