Attieksme pret darbu

Jau kuro reizi secinu, ka darbā visam jāpieiet pofigistiskāk. Pārāk iespringstu, salīdzinot ar citiem. No tā ne alga, ne vadības novērtējums nemainās.

Meita

Kad māc bēdas, mierinājumu rod bērnības mājās pie vecākiem.

Robeža

Mūsu guļamistabas siena - robeža starp Latviju un Krieviju.

Kosmētikas varā

Jo kļūstam vecākas, jo jāizmanto vairāk krāsvielu, lai sevi uzturētu formā.

Tiesības

Izgāju medicīnisko komisiju un nomainīju tiesības. Kaut ar kravas auto nebraucu, C kategoriju saglabāju, jo var pienākt diena, kad noder.

Ārstu trūkums

Rindas pie ārstiem pēdējo gadu laikā kļuvušas garākas. Pat maksas pakalpojumu var nākties gaidīt vairākus mēnešus. Tas tāpēc, ka ārstu trūkstot. Taču man šķiet, ka cilvēki dēļ četrus gadus ilgušā stresa, ko izraisīja kovids un karš, sākuši vairāk slimot.

Pašvadīta mācīšanās

Skolēni atzinās, ka datorgrafika ir vienīgais mācību priekšmets, kur tik cītīgi jālasa. Esmu sagatavojusi mācību materiālus, kurus lasot, skolēns pašvadītas mācīšanās rezultātā apgūst noteiktu datorprogrammu un pamazām nonāk pie uzdevuma galamērķa.

Es: “Vai tad literatūrā nav jālasa?”

Skolēni: “Tur var pa diagonāli!”

Ilgas (1)

Grāmatas lasīšana ir kā svētki. Gaidu brīvas dienas, kad nebūs vairs jāgatavo mācību materiāli.

Ilgas (2)

Esmu noilgojusies pēc ceļojuma. Pārlasīju savus rakstus par iepriekšējo gadu ceļojumiem un pamieloju acis ar atmiņu bildēm.

Transports

Ja gadu gadiem priekšroka dota mašīnai, nezinu, kam būtu jānotiek, lai to nomainītu pret sabiedrisko transportu.

Aizvedu audzināmos uz izstādi “Skola 2024”. Braucu trolejbusā pāri Vanšu tiltam un konstatēju, ka citās valstīs sabiedriskajā transportā esmu vairāk braukājusi nekā Rīgā. Savukārt no Rīgas mājup mani atvizināja jaunais elektrovilciens. Kad skanīga vīrieša balss skaļrunī informēja par drošības noteikumiem uz dzelzceļa, ausīs burtiski iegriezās jaunais sauklis “ViVi”. Izklausījās nesaderīgi bērnišķīgi, jo divas vienādas zilbes raksturīgas mazu bērnu sarunvalodai (“vi-vi”, “bum-bum”, “tram-tram”, “brr-brr”, “ņam-ņam”).

Krievijas -  Ukrainas karš (731. diena)

Aprit otrais kara gads. Nekas neliecina, ka tuvojas beigas.

Latgales lauku ceļi

Dēļ bedrainā lauku ceļa (Viļāni – Ružina) līkumoju kā zaķis un vilkos ka gliemezis. Kā te ikdienā pārvietojas vietējie un autobuss? Nav jau nekāds brīnums, ka lauki pamazām kļūst arvien tukšāki.

Ciematā, kur grantēto ceļu nomainīja asfalts, kāds vecs vīrs zirga ratos veda lielu siena ķīpu. Noskatījos kā uz sen neredzētu brīnumu.

Pretējais efekts

Braucot ciemos, sakrāsoju acis, lai justos jaunāka un pievilcīgāka. Vīramāte pateica, ka šoreiz izskatos nogurusi. Ko man tagad domāt -, ka nemāku krāsoties?

Mīnu ceļš

Biju pārliecināta, ka suņu īpašnieki pēdējo gadu laikā iemācīti savākt savu mīluļu ekskrementus. Diemžēl gājēju celiņš, no kura nokusušas pēdējās sniega paliekas, liecina pretējo. Nūjoju un visu laiku vērīgi sekoju, lai neiekāptu.