Gumijas uzgalis

Kad nogāju ierasto apli un taisījos nākt laukā no meža, atskārtu, ka vienai nūjai trūkst gumijas uzgalis. Nolēmu griezties atpakaļ, lai mežā to uzmeklētu. Tā nu sanāca ierasto maršrutu nostaigāt vēlreiz, tikai pretējā virzienā. Mežā nūjas uzgali neatradu, toties sev par prieku biju nogājusi 8-us kilometrus.

Kad atgriezos mājās, meklētais uzgalis mētājās gaitenī uz grīdas.

Nūjošanas nūjas “zābaciņš”.

Ezis

Ieraudzīju tortes ezi un nopirku. Tāpat. Bez iemesla. Apēdu gabaliņu un sapratu, ka ezis tomēr priekš manis par lielu.

Vasara pavasarī

Mašīnas termometrs pēcpusdienā uzrādīja +20⁰C. Pēc divām dienām tiek atkal solīti aukstumi.

Balsī atgriezies dzīvīgums

Zvanot jau pēc balss jūtu, ka māte pēc tēva nāves ir atkopusies. Balsī atgriezies dzīvīgums.

Kad ārā auksti

Naktī daudzviet sniga un temperatūra nokritās līdz nullei. Negribēdama ārā nosalt, jo ziemas drēbes saliktas jau plauktos, visu dienu pavadīju mājās. Pabeidzu gatavot materiālus ceļojumam uz Alikanti (Spānija), kas paredzēts Lieldienu laikā.

Ko īsti nosoda Krievijas krievi, kas pašlaik pametuši Krieviju?

Vai tie, kas dodas projām no savas tēvzemes dažādu apsvērumu dēļ, tiešām atpakaļ neatgriežas līdz pat dzīves beigām?

Iedomājos par krieviem, kas pašlaik pametuši Krieviju, deklarēdami, ka nostājas pret Putina izraisīto karu. Ko īsti viņi, dzīvodami tālu prom no Krievijas, nosoda – Putinu, karu, krievu tautu vai savu dzimteni? Vai viņu uzskatos kaut kas mainītos, ja beigtos karš un kristu esošā valdība? Vai viņi pēc Krievijas slepkavnieciskajām izdarībām spētu atgriezties tēvzemē?

Lieko mantu tukšošanas diena

Šķirojot un kārtojot pēc mirušajiem tuviniekiem atstātās mantas, vairākkārtēji aizdomājos, kādas lietas paliks pēc manis. Vai viss, kas šobrīd mani apņem, patiešām ir tik vērtīgs gadījumā, ja es, piemēram, rīt nomirstu? Vai nesanāks tā, ka meita un dēls visas manas dzīves laikā krātās, glabātās, saudzētās un, manā skatījumā, vērtīgās lietas izmetīs laukā bez žēlastības tieši tāpat, kā to darīju es ar mirušo tuvinieku lietām?

Pirms vairāk kā 20 gadiem no dažādiem žurnāliem biju sašķirojusi izzinošākos rakstus pa tēmām un izveidojusi biezus katalogus (psiholoģija, veselība, gaidības, bērns no 0 līdz gadiņam, spēles, ceļojumi u.c.), kas sagūla šujamtelpas (mana radošā kabineta) plauktos. Šodien sāku atvadīties no savas pagātnes, lielāko daļu no šiem materiāliem atvēlot makulatūrai. Nākamajās tādās lieko mantu tukšošanas dienās būs jāizšķiro pārējie šujamtelpas plaukti. Mani māc bažas, ka kādreizējais rokdarbu un šūšanas hobijs būs neglābjami iepalicis pagātnē.  

Krievijas -  Ukrainas karš (1139. diena)

Šodien Ukrainā glabāja 9-us bērnus. Pirms pāris dienām krievu armija ar ballistisko raķeti trāpīja rotaļu laukumiņā.

Uz Putinu un viņa sabiedrotajiem neiedarbojas Trampa “miera sarunas” un tieši tāpat nākotnē neiedarbosies noslēgtie miera vai pamiera līgumi. Ceru, ka kādam tomēr izdosies uzspridzināt to slepkavu midzeni – kremli.

Krusa mežā

Kopā ar vīru devos pastaigā pa mežu. Pusceļā sāka nedaudz smidzināt, pamazām lietavām pieņemoties spēkā, līdz spējas vēja brāzmas atpūta pelēkus krusas mākoņus. Drīz vien meža taka izskatījās tā, it kā kāds uz tās būtu izkaisījis baltu putuplastu bumbiņu paklāju.

Dzīves sapnis

Skatījos filmu par jūrniekiem un iedomājos, kā to vidū būtu juties mans tēvs. Diemžēl pēc dienēšanas krievu armijā, viņam tika liegts atgriezties uz kravas kuģa, kas pārvadāja preces uz ārzemēm. Krievu armija tēvam atņēma dzīves kvēlāko sapni – kuģot un redzēt pasauli.