Gaismas ziņa

Vakar gaitenī sāka raustīties spuldzes gaisma. Teicu vīram, lai viņš to pagaidām neskrūvē ārā. Varbūt tādā veidā tēvs no viņpasaules dod ziņu, ka būs klāt mūsu ikgadējās ģimenes Ziemassvētku svinībās. Ar prātu apzinos, ka tā droši vien nav, bet sirds dziļumos gribas tam ticēt.

Mani ceļotāji

Naktī nevarēju aizmigt, jo satraucos, vai meita ar draugu Tallinā paspēs uz prāmi. Abi ar mašīnu nolēmuši doties uz Somijas Lapzemi. Visu dienu jutos kā uz adatām. Un tā būs vēl nākamās piecas dienas. Pa šo laiku savairosies manu sirmo matu stīdziņas.

Vakar meitas draugs stāstīja, ka izvēlējies naktsmītni pie ģimenes, kuras aprakstā bija minēts, ka mājā dzīvo divi bērni un mērkaķis. Tieši mērkaķis esot bijis izšķirošais faktors šīs naktsmītnes izvēlē. Abi ar sajūsmu iztēlojās, kā drēbītēs ietērptais mērkaķis kopā ar bērniem skraidīs pa sniegu.

Šodienas čata sarakste.

Es: “Skaties, ka mērkaķis nenočiepj no somas ko vērtīgu, piemēram, rotaslietas u.c.”

Meita: “Šaubos. Tur tas mērkaķis nebūs vienā mājā ar mums.”

Es: “Varbūt viņš kā kaķis klīdīs pa visām istabām.”

Pēc vairākām stundām.

Es: “Vai jau esat atbraukuši uz naktsmītni?”

Meitas draugs: “Jā. Tik tikko.”

Pēc brīža meitas draugs: “Izrādās, ka mērkaķis bija tulkojuma kļūda . Mērkaķa vietā ir domāts zīdainis.”

Es: 

Saule un mēness

Taisni vai brīnums. Otrajos Ziemassvētkos saules spožums mūs aplaimoja vairākas stundas. Nūjojot pa mežu (to nebiju darījusi ilgāku laiku), mani pārņēma laimes sajūta.

Vienlaikus ar sauli debesīs bija redzams arī mēness.

Mēness kreisajā augšējā stūrī.

Laiskās brīvdienas

Brīvdienas izbaudu nesteidzīgi un klusi, jo man patīk darboties pa māju un izgulēt mēnešiem ilgi zagto miegu. Ziemas brīvdienas no vasaras brīvdienām atšķiras ar to, ka vasarā vienmēr atrodas kāds darāmais darbs dārzā. Ziema šajā ziņā ir daudz laiskāka.

Ilgas pēc gaismas

Mamma jautāja, vai man nešķiet, ka diena palikusi garāka. Teicu, ka klāt nākušas vien sešas minūtes. Vai tiešām to var just?

Bildinājums

Meita atsūtīja bildi ar gredzentiņu zeltneša pirkstā. Somijā, lūkojot Ziemeļblāzmu, viņa tikusi bildināta. Brālis gribēja zināt, vai māsa piekritusi. Tēvs pārliecinoši atbildēja: “Ja jau atsūtījusi bildi ar gredzenu uz pirksta, tad jau ir piekritusi”.

Liktenīgā Ziemeļblāzma.

Abas ar mammu atcerējāmies, kā mēs tikām bildinātas. Protams – mamma bez asarām neiztika. Nav diena, kad viņa par tēvu nedomātu.

Sliktā ziņa

Kombinētais tests, uzrādot divas svītriņas, nepārprotami liecināja, ka šogad mūsmājās Vecgada pasākumu nebūs, jo dēls noķēris gripu. Kurš apēdīs vīra taisīto lielo rasola bļodu?