Šūpa, šūpa

13.01.2015.

Kā jau visiem maziem bērniem, arī manējiem ļoti patika iemigt, kad viņus šūpoja. Abi ar vīru laika gaitā izmantojām vairākus bērnu šūpošanas paņēmienus.

 

1. Līdz četru vai piecu mēnešu vecumam dažreiz meitu midzinājām, šūpojot segā, tas ir, meitu noguldījām uz segas un, katrā rokā paņēmuši pa vienam segas galam, abi ar vīru viņu šūpojām.


Labai čučiņai

30.01.2015.

1. Apmēram 10 gadu garumā, ar vīru uz pārmaiņām (vienu vakaru – es, bet otru – viņš), pirms gulētiešanas bērniem lasījām vai ar bērniem kopīgi skatījāmies grāmatas. To sākām darīt jau tad, kad meita bija apmēram 6 mēnešus veca.


No manas bērnības saglabājies raibs vilnas lakatiņš, kas mūsu ģimenē tiek dēvēts par burvju lakatiņu. Līdzko kādam sāk sāpēt kakls, ap to tiek apsiets šis lakatiņš. Nezinu, vai lakatiņam patiešām ir kāds spēks, bet bieži vien nākamajā dienā kakla sāpes mazinās vai pat pāriet. Nostrādā tāds kā placebo efekts.


Katru gadu cenšamies nofilmēt dažu minūšu garas filmiņas ar ģimenes pasākumiem vai interesantām situācijām. Par nofilmētā materiāla apkopošanu un glabāšanu atbildīga mamma. Līdz pat 31. decembrim parasti neviens cits šīs filmiņas nav redzējis. Pirmizrāde notiek Vecgada vakarā, kad mēs visi kopīgi atsvaidzinām atmiņu, skatoties, kas ar mums noticis visa gada garumā. Tas ir ļoti interesants un jautrs pasākums. Šo Vecgada tradīciju aizsākām 2007. gadā.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Cik daudz iekšēja spēka nepieciešams, lai cilvēks, kam smaga slimība, dzīvotu uz pozitīvas nots un jokotos pat par savu iespējamo nāvi?