Latviešu valodas skolotāja uzdeva mājas darbu – iekārtot līniju burtnīcu un aprakstīt tajā interesantus atgadījumus, kas notikuši vienas nedēļas laikā. Atzīšos, - man nepatīk rakstīt dienasgrāmatas. Šī nodarbe labāk piestāv meitenēm. Tikai viņām, manuprāt, ar tiem interesantajiem atgadījumiem ir tā trūcīgāk.

Nu tad es sāku ...

Esmu parasts zēns. Man ir divpadsmit gadi, un es dzīvoju privātmājā. Man ir normāla ģimene: mamma, tētis, es un mazais brālis Markuss. Mūsu ģimenē katram kaut kas padodas: mammai padodas audzēt puķes, tētim - remontēt mašīnu, bet mazajam brālim – eh, traucēt man spēlēt datorspēles. Ak, aizmirsu piebilst, - esmu izcili labs datorspēļu spēlētājs. Tas arī viss par mani un manu ģimeni.

tik Tu zinātu, kāda jezga pie mums Ziemeļos pašlaik valda! Pie visa vainīgs ir Sniegamātes un Ziemeļvēja ieilgušais strīds. Atraduši gan īsto laiku. Ziemassvētki jau klauvē pie durvīm, bet viņi gandrīz divus mēnešus viens uz otru skaišas. Ak, es gandrīz aizmirsu pateikt, par ko viņi sastrīdējās. Par sniegu! Tieši tā. VIŅI SASTRĪDĒJĀS PAR SNIEGU! Ja gribi zināt, kā viss sākās, klausies ...

Tālā, tālā zemē, kas bija tik maza kā maizes riecientiņš, dzīvoja maza, mazītiņa rūķīte Kripucīte. Dienu no dienas viņa skumīgi raudzījās tālumā un kādu gaidīja. Dienas ritēja, bet neviens pie rūķītes nenāca. Kaut arī Kripucīte kļuva arvien skumīgāka un skumīgāka, viņa cerību tik un tā nezaudēja.

1. Reiz Suņa Boba slepus noklausījās, kā divas lelles Bārbijas pārrunā tortes recepti. Arī viņam sagribējās izcept torti.