No 5 zirņiem piešķiru

 

Aizrautīgs, spriedzes un kriminālu samezglojumu pārsātināts romāns, no kura grūti atrauties. Tikai filmās vienas dienas ietvaros galvenie varoņi mēdz iekulties tik daudzās nepatikšanās, piemēram, kā šajā grāmatā – vienas dienas laikā dažādās vietās tiek uzieti trīs līķi. Un visu šo notikumu pirmsākums ir desmitgadīgs puika Simons, kurš uzskata, ka viņš iepriekšējā dzīvē ir bijis slepkava, precīzi norādot vairākas vietas, kurās paslēpti pirms daudziem gadiem nežēlīgi noslaktētie cilvēki.

Vai tiešām pastāv reinkarnācija – dvēseļu pārmiesošanās? Vai tās ir tikai desmitgadīga zēna, kurš sirgst ar smadzeņu audzēju, fantāzijas? To sākumā gan negribīgi, bet vēlāk pat ar šantāžu piespiests, sāk atšķetināt krimināllietu advokāts Roberts Šterns, kuru iekšēji jau desmit gadu garumā grauž kāda personīgā nelaime, kas saistīta ar viņa paša dēlu.

Atrisinājums ir negaidīts un, manuprāt, šķebinoši pretīgs, jo visu notikumu pamatā ir perversu tipiņu uzdarbošanās. Varbūt tāpēc man grāmatas sākumdaļa likās saistošāka nekā nobeigums.

Patika romāna valoda un tas, ka stāstījums neiztika bez interesantiem teksta iespraudumiem un humora dzirksts.

 

Citāti

* “Mans tēvs allaž teicis, ka darījumi vienmēr jāslēdz ar saviem ienaidniekiem, jo tie nekad nenodod.”

* Vissvarīgāko likumu par to, kā uzvarēt bezcerīgā tiesas procesā pret spēcīgāku pretinieku, Šterns bija iemācījies nevis juridiskajā fakultātē, bet gan no sava tēva. “Meklē vājo vietu pretinieka spēkā. Izmanto viņa paša lielāko priekšrocību pret viņu.””


No 5 zirņiem piešķiru

   

Ar kaunu jāatzīst, ka šo grāmatu lasīju nepiedodami ilgi - pa mazai drusciņai. Pēc kārtējās “paknibināšanas” tā tika atstāta guļam putekļos uz naktsgaldiņa vairākas dienas vai pat nedēļas. Kādu vakaru beidzot saņēmos un pieveicu līdz galam. Jāatzīst, ka iemesls nebija aizrautīgais grāmatas nobeigums, kā varbūt gribētos, bet tas, ka tajā dienā grāmatnīcā biju nopirkusi divas jaunas grāmatas, kas mudināt mudināja mani ātrāk pabeigt iesākto un pieķerties jaunajam.

Nepiekrītu grāmatas pirmajā atvērumā ievietotajiem komentāriem, kas uzskaita tādas romāna īpašības kā šarmants, apbrīnojams, dziļi saviļņojošs, lielisks. Manā skatījumā tas bija parasts dzīvesstāsta izklāsts garlaicīgā “iesaiņojumā”, kas no manis nespēja izspiest raudulīgas emocijas pat romāna noslēgumā. Iespējams tāpēc, ka tā bija autores debija.

 

Romāna galvenais personāžs ir 96-us gadus vecā zviedriete Dorisa, kas viena pati mitinās Stokholmas dzīvoklī. Viņas ikdienas izklaide aprobežojas ar lūkošanos pa logu un aprūpētājas apciemojumu. Gluži kā svētki Dorisas dzīvē ienāk iknedēļas saziņa caur skaipu (skype) ar vienīgo radinieci – māsas mazmeitu Dženiju, kas mitinās otrā pasaules malā – Amerikā.

Dorisa jūt, ka viņas dzīve tuvojas noslēgumam, tāpēc nolemj Dženijai par piemiņu atstāt savu dzīvesstāsta aprakstu. Par to, kā 13 gadus veca meitene tika padzīta no mājām, lai uzsāktu pieaugušo dzīvi. Par to, kā Stokholmas mājkalpotājas darbu nomainīja Parīzes modeļu nami, bet mīlestība un reizē arī karš aizveda līdz Amerikai. Par to, kā tā pati mīlestība pēc gadiem lika atgriezties dzimtenē.

Līdzās Dorisai visus viņas dzīves līkločus izdzīvoja sarkana adrešu grāmatiņa, ko kādreiz bija dāvājis tēvs. Tajā ierakstīti to cilvēku vārdi, ko savā dzīves laikā viņa sastapusi. Lielākā daļa no tiem ir pārsvītrota ar līdzās esošu uzrakstu, - miris.

 

It kā autorei doma bija laba, – romāna stāstījumu sasaistīt ar sarkano adrešu grāmatiņu, taču izpildījums, manuprāt, neveikls. Tas bija parasts, secīgi uzrakstīts dzīves gājuma atspoguļojums, kur nodaļām tika doti cilvēku vārdi no sarkanās adrešu grāmatiņas. Nekāda intriga, nekas neparasts un oriģināls.

Iespējams, ka grāmatu nepametu pusceļā, jo tā man atgādināja par omīti, kas tāpat kā romāna galvenā varone savos 95-os gados vientuļa mitinājās mazpilsētas dzīvoklīti. Tāpat bezspēkā pakrita uz grīdas. Tāpat nonāca ārstniecības iestādē. Tāpat tur arī nomira. Arī viņai un, domāju, ka visām mūsu vecmāmiņām un vecvecmāmiņām, kas izgājušas cauri kara šausmām un padomijas represijām, būtu ko stāstīt un rakstīt savās “sarkanajās adrešu grāmatiņās.”


 Uzdevums: Atbildēt uz 10 jautājumiem un visas atbildes noformēt vienā dokumenta failā.

 

JAUTĀJUMI PAR ŽANRIEM. Pirms sāc atbildēt uz jautājumiem, izlasi teoriju (šeit).

1. Kas ir žanrs? 

2. Internetā atrodi piecas gleznas, lai tās atbilstu norādītajiem glezniecības žanriem. Katrai gleznai pievieno klāt uzrakstu ar atbilstošo žanru. Ja iespējams, pievieno klāt autora vārdu un gleznas nosaukumu.

1) klusā daba

2) portrets

3) ainava

4) animālija

5) sadzīve

3. Kas ir batālija?

4. Kāds, tavuprāt, populārākais glezniecības žanrs? Atbildi pamato. 

 

JAUTĀJUMS PAR KOMPOZĪCIJAS VEIDIEM. Pirms sāc atbildēt uz jautājumu, izlasi teoriju (šeit).

5. Katram burtam pieraksti klāt atbilstošo kompozīcijas veidu.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Katrs darīsim savu darbu un nebāzīsimies ar pārmetumiem citā profesijā, ko nepārzinām.