No 5 zirņiem piešķiru

Divdesmit sešus gadus vecajam Emīlam atlicis dzīvot pavisam nedaudz, jo viņš sirgst ar neārstējamu atmiņas zudumu. Nevēlēdamies savus pēdējos mēnešus pavadīt slimnīcā un sāpināt sev tuvos, kas pārdzīvotu par viņa kardinālajām veselības izmaiņām, Emīls nolemj piepildīt savu pēdējo sapni, dodoties ceļojumā uz Pireneju kalniem. Tā kā viņš baidās nomirt vienatnē, jauneklis kā ceļabiedru paņem līdzi pilnīgi svešu, dažus gadus par viņu vecāku sievieti Žoannu, kas atsaukusies uz Emīla sludinājumu interneta vietnē.

Uzsāktais ceļojums gan Emīlam, gan Žoannai ir iekšējs personisks ceļojums, jo abus dotajā brīdī skar smagi pārdzīvojumi. Ceļojot kopā, viņi pamazām viens otram atveras, rodot atbalstu, rūpes, zaudējuma pieņemšanu un mīlestību.

Žoannas noslēpumainība romāna sākumā mani aizrāva, kaut gan iekšēji šo to varēju paredzēt. Taču, tuvojoties grāmatas vidum, es pamazām sāku zaudēt interesi, jo stāstījuma temps kļuva lēns. Var jau būt, ka tādā veidā autore vēlējās parādīt ikdienas rutīnu un slimības gaitu. Interese atgriezās vien grāmatas beigās.

Turpinājums ...

Skatījos filmu brīvdabas kino Ogres Zilo kalnu pakājē augusta vēlā vakarā, ietuntulējusies siltās drēbēs un ērti iekārtojusies makšķernieka krēslā.

Vakariņās paredzēts ierasties četriem draugiem ar savām otrajām pusītēm. Viens no viņiem kavējas. Tikmēr pārējie seši spriedelē, kāda varētu būt viņa jaunā paziņa, jo neviens to nekad nav redzējis. Taču aprunātais draugs ierodas viens pats. Un tieši šajā brīdī es sapratu, ka filmu jau esmu redzējusi agrāk, tikai ārzemju versijā. Līdz ar to zināju, kādas būs beigas, bet tik un tā skatījos, jo patika sarunu tēmas un dialogi.

Tātad septiņi draugi vakariņo. Lai vakars būtu interesantāks, visi piekrīt atklātības spēlei. Uz galda tiek nolikti telefoni, un katram jādalās ar visām ienākošajām ziņām un zvaniem. Vakara gaitā atklājas katra noslēpumi.

No 5 zirņiem piešķiru