1. lappusē – Svarīga informācija

2. lappusē – MINHENE. Nimfenburgas pils apkārtne. Botāniskais dārzs

3. lappusē – MINHENE. Muzeju kvartāls. Olimpiskā parka apkārtne

4. lappusē – MINHENE. Vecpilsēta. Angļu parks. Vācu muzejs

5. lappusē – ZALCBURGA. Vecpilsēta

 

Nonīkstot aukstos ziemas mēnešus četrās sienās, janvāra sākumā izlēmu, ka siltākā laikā noteikti izraušos no iesīkstējušās darbaholisma vides un piedāvāšu sev vairāk prieka ceļojot. Līdz ar to pieteicos gan Impro ceļojumi ekskursijām, gan nolēmu pati izveidot ceļojuma maršrutu. Katram ceļošanas veidam ir savi plusi un mīnusi. Ceļojot ar tūrisma firmu, nav jāuztraucas par transportu, viesnīcu, apskates objektu atrašanās vietām un darba laiku. Par tevi parūpēsies kāds cits. Vienīgais sliktums – apskates objektos tiek dots ierobežots laika patēriņš, tāpēc ne vienmēr iespējams izbaudīt ilgāk to, ko vēlētos. Savukārt tad, kad ceļojumu organizēju pati, viss ir otrādāk. Arī stress ir lielāks, jo nākas uztraukties, vai izdosies, kā biju saplānojusi.

Iepriekšējo gadu Alpu ceļojumu laikā iepatikās Austrija, tāpēc nolēmu, ka šovasar divatā ar vīru došos turp.

 

Izvēle krita uz Zalcburgu. Diemžēl pētot lidojumus, tiešo reisu turp nebija. Nevēlējos lidostās nīkt 10 un vairāk stundas, lai pārsēstos no vienas lidmašīnas otrā, tāpēc sāku meklēt alternatīvu. Uzgāju airBaltic reisu uz Minheni, bet no Minhenes līdz Zalcburgai divu stundu laikā iespējams aizbraukt ar vilcienu, jo attālums apmēram 130-140 km – kā no Rīgas līdz Jēkabpilij. Tā arī paliku pie šī varianta.

 

Lidosta un ceļš līdz pilsētai

Pirms ceļojuma google maps kartē izpētīju, kurā vietā atrodas Minhenes lidosta (München-Flughafen) un vai no tās līdz pilsētas centram iespējams aizbraukt ar vilcienu.

Minhenes centrs un lidosta.

Izejot no lidostas ēkas, paveras liels laukums, virs kura izveidots savdabīgs jumts.

Lidosta no pilsētas centrālās stacijas Hauptbahnhof atrodas apmēram 35 km attālumā. No lidostas uz pilsētu kursē divi piepilsētas vilcieni – S1 un S8 (piepilsētas vilcienu un metro karte šeit). Mēs no lidostas līdz stacijai Donnersbergerbrücke (atrodas divas pieturas tālāk par Hauptbahnhof) braucām ar S8, ceļā pavadot aptuveni 45 minūtes (kā no Ogres līdz Rīgai). Atpakaļ uz lidostu arī braucām ar S8. Neriskēju braukt ar S1, jo pirms lidostas ceļš sadalās. Uz tablo, kas atrodas metro stacijā, parādījās abi galapunkti, tāpēc nesapratu, pa kuru ceļu S1 vilciens īsti aizbrauks.

Vilciena biļete no lidostas uz pilsētu (ietver visas pilsētas zonas) maksā 14,80 eiro. Kā iegādāties izdevīgākas biļetes, aprakstīšu nedaudz vēlāk. Jebkurā sabiedriskajā transportā rokas bagāžas, bērnu ratiņu un viena suņa pārvadāšana ir bez maksas.

Kad no rīta ap pulksten 8-iem ielidojām Minhenē, piepilsētas vilcieni S8 kursēja apmēram ik pēc 20 minūtēm (sabiedrisko transportu kursēšanas laiki šeit). Savukārt, kad devāmies uz lidostu atpakaļ braukšanai, S8 pēcpusdienā tik bieži vairs nekursēja. Īpaši jāpievērš uzmanība S8 galastacijai, jo ne visi vilcieni kursē līdz galapunktam, respektīvi, līdz lidostai. Citu S8 vilcienu galapunkts ir vairākas stacijas iepriekš. Līdz ar to uz lidostu jāizbrauc laicīgi.

Vēl viens iemesls, kāpēc uz lidostu jāizbrauc laicīgi – tā ir ārkārtīgi liela, un tādiem nezinātājiem (arī valodas barjera) kā mēs, nācās atrisināt vairākus kvestus (atjautības spēle), kas tikai kavēja laiku. Pirmkārt, lidostai ir divi termināļi. Iebraucot stacijā ir norāde, uz kuru pusi iet. Mums bija 2. terminālis. Otrkārt, lidostā ir pašapkalpošanās. Pie viena aparāta bija jāpieliek telefons, jānoskenē biļetes svītru kods un jāizdrukā garā lente, ko lipina pie kofera roktura. Pēc tam citā aparātā bija jāievieto koferis un atkal jānoskenē svītru kods. Te koferis tika nosvērts un pa lenti aizvadīts tālāk. Protams, ka šīs abas darbības mūs samusināja. Staigāju riņķī un pētīju, kā to dara citi, bet daudzi vietējie arī nemācēja.

Tālāk bija jādodas uz norādītā ceļa drošības kontroli. Varu kļūdīties, bet, manuprāt, tur bija J; K; L; N un vēl kaut kādi citi ceļi. Mums vajadzēja K ceļu. Pie drošības kontroles punkta vilkām no somas laukā pusizdzertās pet pudeles, lai tās izmestu laukā. Mūs atturēja. Teica, ka ūdeni var atstāt. Tad kā ierasts, sākām no somām krāmēt planšetes, telefonus un fotoaparātu. Atkal mūs pārsteidza, jo tas viss varēja palikt somā. Tātad cauri skenerim izbrauca pilna soma ar elektrolietām un ūdens pudelēm (ne tā kā mūsu lidostā). Tikai jakas novilkām un nolikām somām līdzās uz paletes.

Tālāk virzījāmies uz savu K ceļu. Kaut kādā posmā mums vajadzēja iesēsties lidostas pazemes vilcienā (kursē ik pēc 4-ām minūtēm), un tas mūs pāris minūšu laikā nogādāja līdz ceļam K. Pats labākais, ka šim ceļam K ir vēl vismaz 30 vārti. Gājām meklēt savus vārtus K08. Tikai tad sapratu, kāpēc pie lidostas ieejas uz tablo rādījās, ka līdz K08 ir 26 minūtes. Nepiefiksēju, cik daudz laika pagāja mums, bet domāju, ka krietni vien vairāk.

Mūsu lidmašīna kavējās, un tika nomainīti vārti. Labi, ka līdzās – K10. Ja būtu jāmeklē citi atzari, tas sagādātu tikai lieku stresu.

Pats dīvainākais, ka nekur lidostā neuzrādījām ne pasi, ne ID. Visur – arī iekāpjot lidmašīnā – tikām sveikā ar svītru kodu. Kā tas ir no drošības viedokļa? Vai nevar būt tā, ka biļeti nopērk viens, bet aizbrauc pilnīgi cits, jo svītru kodus var pārsūtīt no viena e-pasta uz otru.

 

Viesnīca

Kad biju izpētījusi, kā uz Minhenes centru tikt ar vilcienu, booking.com sameklēju viesnīcu četrām naktīm. Meklēšanā aizgāja prāvs laiciņš, jo pieturējos pie vairākiem būtiskiem nosacījumiem:

1) tuvu centrālajai stacijai Hauptbahnhof, respektīvi, tuvu pilsētas centram (tas nozīmē, ka bieži kursēs metro vai piepilsētu vilcieni un no šīs stacijas ar starppilsētu vilcienu varēs aizbraukt uz Zalcburgu);

2) tuvu metro stacijai, lai smagais koferis nav jāstumda vairāku kilometru garumā;

3) viesnīcas istabiņā jābūt tualetei un dušai (nevēlos šajā intīmajā procesā dalīties ar visa stāva kaimiņiem);

4) cena saprāta robežās (lielākoties par četrām naktīm diviem cilvēkiem nācās maksāt tuvu tūkstotim; es uzgāju viesnīcu pa 400 eiro).

 

Manis atrastā viesnīca atrodas ļoti labā vietā - apmēram 3-4 minūšu gājienā no Donnersbergerbrücke metro. Netālu atrodas arī tramvaja pietura. Lai gan dažu simtu metru attālumā ir autoceļa tilts, vieta ir ļoti klusa. Iespējams, ka troksni aiztur Mercedes biroja augstceltne, kas atrodas līdzās. Viesnīca ir samērā jauna, jo google maps šajā vietā uzrādās būvlaukums.

Līdzās viesnīcai ir liels pārtikas veikals, kas strādā no 6:30 līdz 20:00. Tā kā mēs viesnīcā katru dienu ieradāmies pēc pulksten 20-iem, veikalā netikām. Bet mēs neskumām, jo centrālajā dzelzceļa stacijā Hauptbahnhof ir daudz nelieli pārtikas veikaliņi, kas strādā visu diennakti. Te mēs nopirkām kastītēs iepakotus salātus un augļus, ko vakarā un no rīta uzēst. Viesnīcā bija iespēja pagatavot ēdienu uz vietas (elektriskā plīts, mikroviļņu krāsns, ledusskapis, kafijas aparāts un elektriskā tējkanna, kā arī visi ēšanai nepieciešamie piederumi), bet mēs netērējām laiku.

 

Sabiedriskā transporta biļetes

Sabiedriskais transports Minhenē tiek iedalīts 7-ās zonās (lidosta atrodas 6-ajā zonā). Kartē tas parādīts ar dažādām krāsu joslām (https://www.mvv-muenchen.de/en/index.html). Ļoti ilgs laiks pagāja, kamēr atradu un saliku “pa plauktiņiem” visu info par biļetēm un to iegādi, līdz izvēlējos mums visizdevīgāko variantu. Sniegšu nelielu ieskatu par iespējamajiem biļešu veidiem. Vēl tikai pieminēšu, ka biļetes var iegādāties gan internetā, gan biļešu automātos, kas atrodas stacijās. Redzēju biļešu automātu arī vienā tramvaja pieturā, taču nezinu, vai tie ir katrā pieturā.

 

Vienreizējā biļete

(https://www.mvg.de/tickets-tarife/einzelfahrkarten-tageskarten/einzelfahrkarten.html) vienas zonas ietvaros vienā virzienā maksā 3,70 eiro un derīga 2-3 stundas. Jāņem vērā, ka biļete pirms brauciena jākompostrē, lai uz tās būtu norādīts datums un laiks. Šis biļešu iegādes veids man šķita par sarežģītu un neizdevīgu priekš tūristiem, kas dienas laikā vēlas aizbraukt uz vairākiem apskates objektiem, un arī kompostieru meklēšana sagādātu liekus satraukumus.

 

Dienas biļete

(https://www.mvg.de/tickets-tarife/einzelfahrkarten-tageskarten/tageskarten.html) paredzēta neskaitāmiem braucieniem izvēlētajā zonā. Piemēram, dienas biļete vienas zonas ietvaros maksā 8,80 eiro. Tā derīga līdz nākamās dienas rītam pulksten 6:00. Arī šī biļete ir jākompostrē.

 

Deutschlandticket

(https://www.mvg.de/tickets-tarife/abonnement/deutschlandticket.html) – personalizēta mēnešbiļete pa 49 eiro uz visiem sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Tā derīga visā Vācijas teritorijā no mēneša pirmā līdz pēdējam datumam. Uz doto momentu biļeti iespējams iegādāties tikai internetā, jo projekts ir pavisam jauns. Biļeti uzsāka pārdot no šī gada 1. maija. Kad janvārī sāku gatavoties ceļojumam, nolēmu iegādāties tieši šo Deutschlandticket, tāpēc ceļojumu ieplānoju viena mēneša ietvaros - no 26. līdz 30. jūnijam.

 

Dažas dienas pirms ceļojuma nolēmu kārtīgāk izpētīt Deutschlandticket iespējas, tāpēc noskatījos vairākas filmiņas jūtūbā. Izrādās, ka ar šo biļeti iespējams aizbraukt pat līdz Zalcburgai. Vismaz tā izskanēja reklāmā. Taču uz to nevajadzētu paļauties, jo droši vien ir kādi zemūdens akmeņi. Vismaz tajā vilcienā, ar kuru mēs braucām uz Zalcburgu, skaļrunī paziņoja, ka šīs biļetes nav derīgas.

 

Jo vairāk pētīju par šīm biļetēm, jo sapratu, ka tomēr nepirkšu, jo, ja piereģistrē Deutschlandticket, nauda no konta tiek atskaitīta katru mēnesi automātiski. Noskatījos vienu filmiņu krievu valodā, kur vīrietis skaidro, kā atteikties no šiem ikmēneša maksājumiem. Komentāros daži cilvēki rakstīja, ka viņiem ir izdevies veikt šo atteikumu, bet bija arī tādi, kuriem neizdevās. Nevēlējos riskēt, tāpēc meklēju citu iespēju biļešu iegādei.

 

Munich Card vai City Pass

(https://www.turbopass.com/munich-card-munich-city-pass) – sabiedriskā transporta biļete, kas apvienota ar dažādām atlaidēm apskates vietās un ēstuvēs. Var iegādāties 1-5 dienu biļetes. Piemēram, 5-u dienu biļete Munich Card ar braucienu līdz lidostai vienam cilvēkam maksā 76,90 eiro, bet City Pass – 119.90 eiro. Pirms iegādes noteikti jāpapēta, vai kāda no šīm biļetēm atmaksāsies, apmeklējot noteiktas apskates vietas (https://www.turbopass.com/munich-card-munich-city-pass/attractions.html). Es tomēr šo biļeti neizvēlējos, jo izdot par nezināmo vairāk kā 200 eiro, nevēlējos.

 

CityTourCard

(https://www.mvv-muenchen.de/en/tickets-and-fares/tickets-daytickets/citytourcard/index.html) – 1-6 dienu sabiedriskā transporta biļete, kuru var izmantot līdz nākamās dienas rītam pulksten 6:00. Zona M6, kas ietver braucienu uz lidostu, grupai līdz 5-iem cilvēkiem 5-as dienas maksā 99,90 eiro (https://www.mvg.de/dam/jcr:06becd22-743e-490f-aabc-e5b3e3e5317a/CTC-MUE-Flyer.pdf). Šo biļeti nopirku internetā (labāk izmantot mvv mājas lapu), uzrādot precīzus datumus, kuros uzturēšos Minhenē. Ja šie datumi nebūs uzrādīti, tad būs jāgriežas lidostā kaut kādā info centrā, lai uzspiestu zīmogu. Tas būs pārāk sarežģīti. Arī ar šo biļeti iespējams dažos muzejos iegūt nelielas atlaides. Pirms tam jāizpēta internetā, jo muzejos pie kases šī info neparādīsies. Visos muzejos, pērkot biļeti, uzrādīju CityTourCard izdruku ar QR kodu, cerot, ka tikšu pie atlaides. Divās vietās palaimējās.

 

Mana CityTourCard izdruka.

Izdrukāju divas CityTourCard lapas gadījumam, ja QR kods saburzās. Noteikti līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam tam cilvēkam, uz kura vārda reģistrēta biļete. Visa ceļojuma laikā kontrole negadījās, toties biju lasījusi, ka sods ir ap 40 eiro.

 

Biļete un vilciens uz Zalcburgu

Gatavojoties ceļojumam izpētīju, ka no Minhenes uz Zalcburgu brauc dažādu firmu vilcieni (https://www.rome2rio.com/map/Munich/Salzburg#r/Train/s/0), un to cenas ir atšķirīgas. Izbraukšana notiek no centrālās stacijas Hauptbahnhof, un dienas laikā tiek piedāvāti vairāk kā 30 braucieni. Ceļā jāpavada gandrīz divas stundas.

Biļeti uz Zalcburgu iegādājāmies iepriekšējā vakarā Hauptbahnhof stacijas biļešu automātā. Vīrs jūtūbē bija izpētījis, kā to darīt. Pērkot iespējams izmantot gan vācu, gan angļu valodu. Tiek piedāvāts iegādāties pirmās un otrās klases biļetes. Mēs nezinājām, kāda šīm klasēm atšķirība, tāpēc nopirkām otrās klases biļetes, jo tās lētākas. Uz Zalcburgu diviem pasažieriem maksāja 59,80 eiro, bet atpakaļ uz Minheni – 70,40 eiro.

Biļetes nav jākompostrē, jo uz tām parādās vilciena numurs un izbraukšanas laiks. Jau iepriekšējā vakarā izpētījām, kur atrodas 11. ceļš, no kura aties vilciens. Ja pareizi atceros, tad šajā stacijā bija 35(!) vilcienu atiešanas ceļi.

Vilcienos vietas nav numurētas. Uz vagoniem redzami lieli skaitļi 1 un 2. Tie ir atbilstošās klases vagoni. Kā jau iepriekš minēju, apkalpo dažādas firmas, tāpēc vilcieni atšķiras. Braucot uz Zalcburgu, iekāpām klusās zonas vagonā. Visu ceļu izbaudīju pilnīgu klusumu, jo te varēja tikai sačukstēties. Bija atsevišķi vagoni ģimenēm ar bērniem un pasažieriem ar velosipēdiem. Uz šīs firmas vilciena vagoniem ārpusē bija uzzīmētas atbilstošas piktogrammas. Vīrs teica, ka esot bijis arī ātrs wifi, bet es neizmantoju. Visu ceļu skatījos pa logu, kā garām slīd ainavas. Jo tuvāk braucām Zalcburgai, jo parādījās kalni. Ja vēlas tos redzēt, turp braucot jāsēž labajā pusē, bet atpakaļ braucot – kreisajā pusē. Vilciens brauc klusi un ātri, negrab un nav pārbāzts.

Zalcburgas stacijā biļetes var iegādāties tieši tādos pašos biļešu automātos kā Minhenē. Biļešu izskats gan atšķiras.

 

 

Mūsu biļetes no Minhenes uz Zalcburgu.

 

 

Noderīga info par Minheni

* Pirmdienās daudzi muzeji slēgti, taču trešdienās muzejiem garā diena.

* Iespējams, ka svētdienās slēgti veikali. Mēs svētdienā nebijām, tāpēc par to neesmu droša.

* Piektajā dienā līdz izbraukšanai uz lidostu koferi novietojām centrālās stacijas Hauptbahnhof mantu glabātuvē. Pieejami dažāda lieluma skapīši. Ja paredzēts bagāžu atstāt līdz 6-ām stundām, jāmaksā 3 eiro. Mēs izvēlējāmies opciju līdz 24 stundām pa 6 eiro. Ja laiks tiek pārsniegts, jāmaksā sods. Bija skapīši, kur tablo rādīja, ka jāmaksā vairāk kā 70 eiro.

* Pilsētā ārkārtīgi daudzi pārvietojas ar velosipēdiem. Lai gan velosipēdiem paredzēta sava josla, bieži vien tā krustojas ar gājēju ceļu. Līdz ar to gājējiem vairāk jāuzmanās nevis no automašīnām, bet tieši no riteņbraucējiem.

* Neredzēju nevienu, kas brauktu ar elektroskūteri. Izskatās, ka tas nav tik populārs pārvietošanās veids, kā pie mums.

* Suņi pilsētas parkos staigā/skraida bez pavadām. Tas gan man nepatika.

* Braucām jūnija beigās, kad ziedēja liepas. Visa pilsēta smaržoja. Liepas te netiek apzāģētas, kā pie mums. Lai gan pilsētā dzīvo pusotrs miljons cilvēku un pa pilsētu pārvietojas liels skaits automašīnu, izplūdes gāzes nav jūtamas. Kā jau iepriekš minēju, pilsēta smaržoja, jo ir ļoti bagāta ar zaļumiem un parkiem.

* Staigājot pa ielām neredzēju nevienu(!) smēķētāju. Smēķu smaku sajutu tikai divās kafejnīcās. Nevienam jaunietim rokās neredzēju elektronikās cigaretes.

* Mazkvalificētākajās darba vietās (muzejos, kasēs, trauku novākšanā u.c.) strādā tumšādainie imigranti.

* Neredzēju metro braucam vienus pašus bērnus un jauniešus pusaudžu vecumā. Varbūt ir vecuma ierobežojums, lai pārvietotos ar metro viens pats?

* Metro informācija ir labi pārskatāma. Uz tablo uzrādās maršruta burts, piemēram U2 (U ir pazemes metro) vai S2 (S ir piepilsētas vilciens), galastacija un pēc cik minūtēm vilciens pienāks. Katrā metro stacijā ir informācijas stends ar maršruta shēmu. Regulāri to izmantoju, lai pārliecinātos, vai aizbrauksim pareizā vilcienā. Ne reizi nekļūdījāmies.

* Braucot ar eskalatoru metro stacijās, jāturas labajā pusē vienam aiz otra. Kreisajā pusē jāpaliek brīvai ejai tiem, kam jāsteidzas.

* ITIC – starptautiski atzītā pedagogu identifikācijas karte nevienā muzejā nenoderēja. Kasēs pat neatpazina, kas tā tāda.

* Fotografēt var visos muzejos. Nedrīkst tikai izmantot zibspuldzi.

 

Meklējot informāciju par Minheni, uzgāju, ka te ir arī zooloģiskais dārzs Münchner Tierpark Hellabrunn (adrese: Tierparkstraße 30). Mēs to ceļojuma maršrutā neiekļāvām.

 

Ja šī informācija noderēja un vēlaties autorei pateikties par tās sagatavošanu Konta nr. LV07HABA0551049249410 Maksājuma mērķis: dāvinājums zirnis.lv atbalstam